Vai septiņu “lieso” gadu beigas?

Ir aizvadīts gads, kas Latvijas ekonomikai ir izrādījies ievērojami labāks nekā šķita, tam sākoties. Iekšzemes kopprodukts 2025. gadā pieauga par 2,1%. Tas joprojām ir nepietiekams temps, bet ir priekšnosacījumi, lai attīstība turpinātu paātrināties.

Pērnā gada 4. ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā bija 2,9%. Atskaitot pandēmijas radītos īslaicīgos kāpumus pēc kritumiem, tas ir labākais sniegums kopš 2018. gada beigām, kam sekoja gara ķibeļu virkne. Piedzīvojām finanšu sistēmas “kapitālā remonta” ietekmi uz makroekonomiskajiem datiem, pandēmiju un karu Ukrainā. Šie ārējie notikumi un to ietekmē pieņemtie lēmumi bija kā smags svina vāks Latvijas ekonomikai. Cerēsim ka šī gada beigās varēs pārliecinoši runāt par to, ka vāks ir noņemts un tā atgriešanās nedraud. Latvijas ekonomika ir augusi septiņus ceturkšņus pēc kārtas, bet pagājušajā gadā kāpumi ceturkšņu griezumā bija 0,6% līdz 0,8%, tātad ir redzams noturīgs progress.

Galvenais ekonomikas virzītājspēks pērn bija ļoti līdzīgs (4,5 - 4,9%) pieaugums trīs svarīgās eksporta nozarēs – apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos. Viesnīcu un restorānu nozarē kāpums nedaudz lēnāks jeb 3,4%. IKP izlietojuma datos izmērītais reālais pieaugums eksportā bija tikai 0,1%, kas daļēji tā varētu būt reeksporta krituma dēļ, kas būtiski neietekmē Latvijā pievienoto vērtību. Trīs citās nozarēs savukārt bija līdzīgs kritums (no -3,5 līdz -3,0%) – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī enerģētikā laika apstākļu dēļ, bet transportu vēl vilka lejup tranzīta samazināšanās atbalss.