Kā Neko nepirkšu izaicinājums palīdz mainīt ieradumus

“Mērķis nav atteikties no visa, bet saprast, kas ir nepieciešams un kas – kaitīgs ieradums. Pēc šādiem izaicinājumiem cilvēki biežāk spēj atlikt naudu, retāk izdara impulsīvus pirkumus un skaidrāk redz, kur pazūd līdzekļi,” skaidro Linda Šablinska.

Sākt var ar vienas dienas atteikšanos no nebūtiskiem tēriņiem – 24 stundas bez liekiem pirkumiem, ēdot to, kas jau ir mājās. Protams, tas nav jāieplāno dienā, kad jāmaksā rēķini. Viss būtiskais paliek, bet pārējo var atlikt. Jau pēc vienas dienas daudzi pamana, ka vēlme pirkt mazinās un kontā paliek vairāk naudas.

Nākamais solis – 48 vai 72 stundas bez pirkumiem, piemēram, nedēļas nogalē. Tas ļauj atklāt, cik daudz aktivitāšu ir bezmaksas: pastaigas, sports, vakars ar filmu vai grāmatu. Bieži tas ir arī brīdis, kad sakārtot māju un saprast, cik daudz mums jau ir.

Tā pamazām var nonākt līdz mēneša vai pat gada plānam. Ilgtermiņā ir vērts noteikt konkrētas izdevumu kategorijas, no kurām uz kādu laiku atteikties.

Pēdējā laikā sociālajos medijos bieži tiek apspriests, cik daudz cilvēki tērē pārtikai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāju izdevumi pārtikai 2019. gadā (pēdējais apsekojuma gads) veidoja ap 23% no kopējiem patēriņa izdevumiem, kas ģimenei ar trīs cilvēkiem tolaik nozīmēja ap 300 eiro mēnesī. Ņemot vērā 2019.-2025. gada pārtikas cenu inflāciju, šodien tā pati ģimene pārtikai tērē aptuveni par 55-60% vairāk jeb ap 460-500 eiro mēnesī.

“Pārtikas izaicinājumi ir īpaši efektīvi. Var pamēģināt vienu vai divas nedēļas nepirkt pārtiku (izņemot ātri bojājošos produktus). Tas ļauj izlietot krājumus, atbrīvot saldētavu, samazināt izšķērdēšanu un ātri nodrošina finansiālu ieguvumu. Mēnesī var ietaupīt ap 100 eiro. Citas iespējas – mēnesi neēst ārpus mājas, iepirkties tikai reizi nedēļā vai atteikties no uzkodām un saldinātiem dzērieniem,” stāsta Linda Šablinska.