FinTech nozare aug ātrāk nekā izglītība. Kā nepalikt bez speciālistiem?

FinTech nozarē strādāju vairāk nekā desmit gadus, un viens izaicinājums visu šo laiku ir bijis nemainīgs - atrast augsti kvalificētus cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan gatavība iesaistīties augstvērtīgu produktu radīšanā un attīstīšanā. Ir profesionāļi ar spēcīgu pieredzi tehnoloģiju jomā, ir tādi, kuri nāk no finanšu sektora. Taču abu šo kompetenču apvienojums joprojām ir retums.

Pat ļoti spēcīgi profesionāļi no citām nozarēm, ienākot FinTech vidē, bieži vien gadiem ilgi nevar pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu. Nevis tāpēc, ka viņiem trūktu spēju, bet tāpēc, ka pietrūkst konteksta - izpratnes par nozares darbības loģiku, regulējumu, riska vadību un uzraudzības prasībām. Šo plaisu starp izglītību un nozari Latvijā lielā mērā mēģina aizpildīt paši uzņēmumi - ar ilgu un dārgu apmācību uz vietas.

Šī problēma nav unikāla Latvijai - tā ir globāla. Taču mazai valstij tā kļūst par konkurētspējas jautājumu. Ja plaisa starp nozari un izglītību netiek risināta sistēmiski, to nākas segt uzņēmumiem - ar savu laiku, resursiem un izaugsmes tempu. Tieši šī atziņa mani pamudināja meklēt un veidot praktisku risinājumu šai nozares problēmai.

Rīgas Biznesa skolā šobrīd ir izveidoti bakalaura un maģistra līmeņa FinTech biznesa izglītības moduļi, katru no tiem veido trīs savstarpēji papildinoši kursi - FinTech biznesa modeļi, FinTech regulācija un FinTech produkta izstrāde. Šos moduļus apgūst studenti astoņās augstskolās visā Latvijā, un koncentrētas zināšanas jau ieguvuši vairāk nekā 400 studenti.

Skaidrākais signāls, ka izvēlētais virziens strādā, ir pozitīvā atgriezeniskā saite no studentiem, pasniedzējiem un industrijas pārstāvjiem. Jau sākotnēji bija vienota izpratne, ka FinTech nozare ir citāda - un līdz ar to arī izglītības pieejai jābūt citādai.

Būtiska loma šajā procesā bijusi arī FinTech Latvia asociācijai. Tās iesaiste kalpojusi gan kā tilts starp izglītību un industriju, gan kā uzticamības apliecinājums, ka šī nav izolēta akadēmiska iniciatīva, bet nozares vajadzībās balstīts risinājums. Īpaši nozīmīga bijusi arī asociācijas vadītājas Tīnas Lūses personīgā iesaiste, palīdzot nodrošināt, ka mācību saturs saglabā ciešu sasaisti ar nozares reālajām vajadzībām un attīstības virzieniem.

Šo iniciatīvu uzsāku, domājot par to, kā citiem FinTech nozarē šo ceļu vismaz daļēji saīsināt - ne aizstājot pieredzi, bet nododot jau sapakotas zināšanas un izpratni par nozari. Mans mērķis jau sākotnēji bija skaidrs: nākamo 5 - 10 gadu laikā palielināt gan FinTech uzņēmumu dibinātāju skaitu Latvijā, gan to speciālistu loku, kuri spēj salīdzinoši ātri un kvalitatīvi iesaistīties nozarē.

ES finansējums šai izglītības iniciatīvai noslēgsies 2026. gada jūnijā, taču būtiskākais jau ir izdarīts - ir izveidots saturs, struktūra un pieeja, kas var pastāvēt arī ārpus projekta ietvara. Lielākais izaicinājums šobrīd nav jaunu kursu radīšana, bet gan plašākas ekosistēmas noturēšana: izglītība, gadījumu analīzes, nozares diskusijas un iniciatīvas, kas palīdz izglītības saturam nepārtraukti palikt sasaistītam ar nozari.

Tieši tas arī noteiks, vai FinTech izglītība spēs turēt līdzi nozares tempam vai pakāpeniski kļūs pārāk akadēmiska un attālināta no nozares realitātes un prakses. 2026. gada pavasarī plānotais hakatons FinQuest un projekta noslēguma konference būs ne tikai atskats uz paveikto, bet arī brīdis, kurā jāvienojas par nākamajiem soļiem.

Un tas ir būtiskākais jautājums: vai izglītības sistēma spēs šajā laikā radītos risinājumus integrēt ikdienas piedāvājumā arī pēc publiskā finansējuma beigām. Ja FinTech izglītība paliks tikai kā projekts, tās ietekme būs īslaicīga. Ja tā kļūs par pastāvīgu, sistēmisku pieeju speciālistu sagatavošanā, ieguvēja būs ne tikai nozare, bet arī Latvijas ekonomika. Izvēle starp šiem diviem ceļiem patiesībā ir izvēle par to, cik nopietni un kā Latvija redz savu vietu Eiropas un pasaules FinTech kartē.