Investori pārvērtē ģeopolitiskos riskus, vēsturiski ES nolīgumi, korekcijas dārgmetālos

Prezidenta Trampa atkārtotais mēģinājums janvāra sākumā iegūt Grenlandi no Dānijas atjaunoja ģeopolitiskos riskus finanšu tirgos, kas bija mazinājušies pēc veiksmīgās Venecuēlas operācijas. Šoreiz lēmums tika pamatots ar valsts drošības apsvērumiem, reaģējot uz (neapstiprināto) Krievijas un Ķīnas ietekmes pieaugumu Arktikā. Situācija saasinājās 17. janvārī, izskanot tarifu draudiem pret Dāniju un citām Eiropas valstīm.

Lai gan ASV jau uztur stratēģiski nozīmīgo Pitufikas kosmosa spēku bāzi Grenlandē, Trampa iepriekš izteiktās norādes par iespējamu militāru operāciju vēlāk 21. janvārī Davosā tika atsauktas. To vietā tika piedāvāta vienošanās ar NATO, kas piešķirtu ASV paplašinātu piekļuvi Grenlandei bez tās aneksijas, kas ir līdzīgi kā Lielbritānijas suverēnās militārās bāzes Kiprā. Politiskā līmenī Dānija un Grenlande šo priekšlikumu kategoriski noraidīja, kam sekoja protesti un ierobežota militārās klātbūtnes paplašināšana. Eiropas Savienība (ES) apsvēra iespējamus tarifu pretpasākumus līdz pat 93 mljrd. ASV dolāriem, kamēr Vācija brīdināja par riskiem NATO vienotībai.

Aiz šī trokšņa slēpjas ilgtermiņa stratēģiska spēle – Grenlandē atrodas vairāk nekā 28 milj. tonnu retzemju elementu, kas ir būtiski aizsardzības un citām stratēģiski nozīmīgām nozarēm. Uzņēmuma Critical Metals, kas attīsta Tanbreez retzemju elementu projektu Grenlandē, akciju cena janvārī pieauga par 62%.

ES un Indija 27. janvārī noslēdza vēsturisku brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN), izveidojot vienu no lielākajām tirdzniecības zonām pasaulē, kas ietver aptuveni 2 mljrd. cilvēku un 25% no pasaules IKP. Nolīgums paredz pakāpenisku tarifu samazināšanu 5-10 gadu laikā: līdz 96,6% ES eksportam uz Indiju un 99,5% eksportam no Indijas uz ES. ES ieguvumi ietver būtiski samazinātus nodokļus automašīnām (no 110% līdz 10%), kā arī augsto tehnoloģiju iekārtām, ķīmijas un farmācijas produktiem un aviācijas nozarei. Tas potenciāli varētu divkāršot ES eksportu uz Indiju līdz 2032. gadam un nodrošināt aptuveni 4 mljrd. eiro ietaupījumu gadā. Savukārt Indija gūs plašāku eksporta piekļuvi tekstilizstrādājumiem, apģērbiem, ādai, dārgakmeņiem, juvelierizstrādājumiem, jūras produktiem, tējai un garšvielām, palielinot eksportu par 11,7 mljrd. ASV dolāru. Kopumā nolīgums, iespējams, palielinās ES IKP par 0,1% un Indijas IKP – par 19,2 mljrd. ASV dolāru gadā.

Tikmēr 17. janvārī parakstītais ES un Mercosur valstu (Brazīlija, Argentīna u. c.) nolīgums aptver aptuveni 700 milj. iedzīvotāju 31 valstī, atceļot tarifus 91–92% preču. ES ieguvumi ietver zemākus tarifus automašīnām (līdz 35%), augsto tehnoloģiju iekārtām, ķīmijas produktiem un lauksaimniecības produktiem, ietaupot 4 mljrd. eiro nodevās un palielinot eksportu par 50%. Mercosur puse nodrošinās kvotas liellopu gaļai, mājputnu gaļai, cukuram, sojas pupām un litijam, aizsargājot ES lauksaimniekus. Prognozētais IKP pieaugums līdz 2040. gadam: 0,1% ES, 0,3% Mercosur. Tomēr jāņem vērā, ka nolīguma ratifikācija Eiropas Parlamentā atlikta līdz 2027. gadam.

Finansiālā ziņā šie nolīgumi neitralizē ASV tarifus un Ķīnas ietekmi, novirzot 2–3 mljrd. ASV dolāru tirdzniecības plūsmās. Ilgtermiņā nolīgumi, iespējams, palielinās ES IKP par 77,6 mljrd. eiro.