Pašam savs bizness – par lielāku brīvību jāmaksā ar augstāku atbildību

Sava uzņēmuma izveide ir vienlaikus vienkāršs un arī komplicēts process. Tehniski visu izdarīt ir salīdzinoši viegli un mūsdienās to var paveikt ātri – no biznesa idejas un plāna līdz dibināšanai un finansējuma piesaistei. Krietni grūtāk ir izšķirties par šādu soli, pieņemt izšķirošo lēmumu. Jo tas nozīmē, ka cilvēks pilnībā uzņemas atbildību par sevi, par produktu vai pakalpojumu, ko piedāvās, par darbiniekiem un partneriem. Viss var izdoties lieliski, taču ir arī neizdošanās risks. Ne katram ir piemērota šāda riska uzņemšanās, un ne jau visiem ir jākļūst par uzņēmējiem. Tomēr tie, kuri jūt sevī vēlmi izmēģināt sevi biznesā, pārliecināsies, ka iepretim augstai atbildībai un riskam, ir virkne ieguvumu, un galvenais no tiem – brīvība (pār savu laiku, lēmumiem, izvēlēm).

Pērn Latvijā tika reģistrēti 10 445 jauni uzņēmumi, kas ir augstākais rādītājs kopš 2019. gada, liecina Lursoft dati. 870 jauni uzņēmumi ik mēnesi ir ievērojams apjoms, turklāt, salīdzinot ar 2024. gadu, jauno uzņēmumu skaits ir bijis par 12 % lielāks. Pozitīvi arī tas, ka jaundibināto uzņēmumu skaits ir būtiski lielāks, nekā likvidēto uzņēmumu skaits (pērn likvidēti 7899 uzņēmumi). Vai tas nozīmē, ka uzņēmējdarbības dzinējspēks Latvijā ir ieslēgts pilnā jaudā? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Ir vērts pieminēt, ka salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā tiek dibināti krietni mazāk uzņēmumu – vien aptuveni piektdaļa no visiem Baltijas valstu uzņēmumiem.

Starp iemesliem, kas kavē uzņēmējdarbības potenciāla izmantošanu Latvijā jāpiemin vairāki: attieksme pret uzņēmējiem ne vienmēr ir pozitīva un iedrošinoša; atbalsta mehānismi (un to vienkāršība) un valsts rīcība stimulējot uzņēmējdarbību ne vienmēr trāpa mērķī. Arī straujāk augoša ekonomika (piemēram, Lietuvā) rada lielāku pieprasījumu pēc produktiem un pakalpojumiem, proti, jauni uzņēmumi un ekonomikas izaugsme ir faktori, kas ietekmē viens otru. Latvijā vēsturiski ir bijis zemāks uzņēmīgums pret risku. Ļoti nozīmīgs faktors, kas ietekmē cilvēka izšķiršanos par labu savam biznesam, vai attur no tā, ir uzticēšanās savai valstij, tās ekonomikas izaugsmei un godīgai nodokļu sistēmai, tostarp arī ēnu ekonomikas sarukumam.

Minētie faktori nav uzlabojami viena gada vai pat viena vēlēšanu cikla laikā, jo tie prasa gan cilvēku izglītošanu par biznesu, gan reālas reformas, kas iedrošina topošos uzņēmējus. Taču tie ir nozīmīgi tāpēc, ka cilvēkam vispirms ir jāpārvar šaubu un baiļu barjera – ir jānotic pašam sev, savai idejai un tam, ka viss izdosies.

Kā lielāko ieguvumu no sava biznesa sākšanas, jaunie uzņēmēji visbiežāk min brīvību. Uzņēmējs pats nosaka savu darba un atpūtas režīmu, tiesa gan, – pašam savs bizness bieži vien apēd daudz vairāk laika. Uzņēmējs pats pieņem lēmumus par to, kāds būs uzņēmuma attīstības ceļš, kāda kultūra un vērtības tajā valdīs. Daudzi izvēlas šo ceļu, jo negrib, lai kāds cits kontrolē viņu laiku, prioritātes un radošumu, cilvēkiem nepatīk pakļauties korporatīvajai hierarhijai. Ja cilvēkam ir kāda ideja, ko tas vēlas izmēģināt dzīvē, algota darba režīms tam drīzāk būs traucējošs.

Tomēr vienlaikus ar brīvību nāk arī atbildība – biznesam ir jābūt pelnošam, tam jāspēj nodrošināt solītā kvalitāte, jāattīstās, lai nezaudētu tirgus nišu, jāpieņem izsvērti lēmumi. Ir cilvēki, kuri ir perfekti piemēroti papildus riskam un nevar sevi iedomāties algota darbinieka statusā, kas no vienas puses sniedz stabilitāti (alga, sociālās garantijas, atvaļinājums u.c.), bet no otras – var būt ierobežojošs tad, ja cilvēks vēlas piepildīt kādu ideju pats saviem spēkiem.

Proti, ir svarīgi apzināties, cik lielā mērā es atbilstu uzņēmēja vai darbinieka tipam, vai man patiktu būt vadītājam? Un tad veltīt spēkus vienā no šiem ceļiem, jo arī lielā uzņēmumā ir iespējama personīgā izaugsme, karjera dažādos amatos un profesionāla piepildījuma sajūta.

Runājot ar uzņēmējiem, kuriem bizness ir jau ilgtermiņa nodarbe, redzams, ka būtiskākais sākumposmā ir ideja. Uzņēmuma izveide seko idejai, kuras pamatā parasti ir produkts vai pakalpojums, kas risina kādu problēmu vai vienkārši dara pasauli mazliet labāku. Šādā gadījumā ir vieglāk noticēt idejai un pārliecināt par to darbiniekus, partnerus, finansētājus. Te gan jāpiebilst, ka ne visiem izdodas nostiprināties un savu ideju piepildīt. Lursoft dati liecina, ka no visiem pērn likvidētajiem uzņēmumiem aptuveni 2000 ir dibināti pēdējo piecu gadu laikā, tātad šo uzņēmumu mūžs ir bijis vien daži gadi.

Tomēr, jo vairāk mums būs jaunu biznesa startētāju, jo lielāks galu galā būs izdzīvojušo ideju un uzņēmumu skaits. Tas savukārt radīs jaunu pieprasījumu pēc jaunpienācējiem biznesā, jo katram uzņēmumam, kurš aug un attīstās, ir vajadzīgi citi, kas veic piegādes, konsultē, izbūvē infrastruktūru, nodrošina ražošanu vai sadarbojas kā citādi. Tāpēc ekonomikas veicināšanas un pieauguma kontekstā, viens no Latvijas uzdevumiem ir būtiski kāpināt jauno uzņēmēju skaitu.