- OMX Baltic−0,07%314,52
- OMX Riga0,01%944,14
- OMX Tallinn−0,15%2 147,15
- OMX Vilnius−0,08%1 505,31
- S&P 5000,32%7 677,28
- DOW 300,3%53 577,4
- Nasdaq 0,66%26 151,3
- FTSE 100−0,14%10 871,28
- Nikkei 2250,62%66 262,16
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%98,36
- OMX Baltic−0,07%314,52
- OMX Riga0,01%944,14
- OMX Tallinn−0,15%2 147,15
- OMX Vilnius−0,08%1 505,31
- S&P 5000,32%7 677,28
- DOW 300,3%53 577,4
- Nasdaq 0,66%26 151,3
- FTSE 100−0,14%10 871,28
- Nikkei 2250,62%66 262,16
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%98,36
Latvijas iedzīvotāji skaidru naudu mājās uzkrāj biežāk nekā kaimiņvalstīs
Latvijā skaidras naudas uzglabāšana mājās joprojām ir viens no populārākajiem uzkrājumu veidiem – to par ērtāko atzīst 29 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā skaidru naudu mājās krāj aptuveni vien 17 % iedzīvotāju.
“Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir izteiktāka uzticība skaidras naudas uzkrājumiem. To veicina gan vēsturiski ieradumi, gan sajūta par lielāku kontroli pār saviem finanšu līdzekļiem. Tomēr skaidras naudas uzkrājumi ilgtermiņā zaudē vērtību inflācijas dēļ un ir pakļauti arī praktiskiem riskiem. Tāpat jāapzinās, ka uzkrājumi skaidrā naudā nepiedalās ekonomikas apritē un neveicina kopējo ekonomisko attīstību,” skaidro Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Aptaujas dati rāda, ka skaidru naudu mājās Latvijā biežāk izvēlas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kā arī Latgalē dzīvojošie.
Salīdzinot Baltijas valstis, redzams, ka Lietuva izceļas ar aktīvāku investīciju kultūru. Kamēr investīcijas, piemēram, ieguldījumu fondos vai akcijās, par ērtāko uzkrājumu veidu min 10 % aptaujāto Latvijā un 14 % Igaunijā, Lietuvā šādu izvēli izdara 31 % iedzīvotāju.
“Aptaujas rezultāti apliecina būtiskas atšķirības uzkrājumu paradumos Baltijā. Latvijā iedzīvotāji biežāk izvēlas konservatīvus risinājumus, savukārt Lietuvā investēšana ir kļuvusi par ikdienišķu praksi, kas liecina par lielāku finanšu pratību, uzticību finanšu sistēmai un ilgtermiņa domāšanu. Diemžēl jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju vēsturiskā pieredze vairākos notikumos ir mazinājusi uzticību finanšu sistēmai un veicinājusi zemāku gatavību uzņemties risku,” norāda K. Purgailis.
Vecums ir būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju uzkrājumu paradumus. Jaunākajās vecuma grupās – no 18 līdz 29 un no 30 līdz 39 gadiem – izteikti dominē krājkonts, ko par ērtāko uzkrājumu veidu atzīst attiecīgi 47 % un 45 % aptaujāto.
Vienlaikus šajās grupās ir arī salīdzinoši lielāka interese par investīcijām, piemēram, ieguldījumu fondos un akcijās, kas liecina par elastīgāku domāšanu, augstāku digitālo pratību un gatavību uzņemties lielāku finanšu risku.
Vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem krājkonts joprojām saglabā vadošo lomu (37 %), tomēr būtiski pieaug arī skaidras naudas uzkrāšana mājās (36 %), iezīmējot interesi par konservatīvāku pieeju.
Iedzīvotāju aptauju bankas Citadele meitasuzņēmums CBL Asset Management kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada beigās, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Pašlaik aktuāls
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
