23,7 miljoni eiro krāpnieku rokās

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro.

Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas - iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem. Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām.

Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Pērn Valsts policijā reģistrētas arī šādas krāpšanas:

• pikšķerēšana ar viltus e-pastiem reģistrēta 466 gadījumos, no kuriem 229 gadījumos izkrāpti 413 268 eiro. Krāpnieki aktīvi izmantoja viltotas VID, CSDD, Latvijas Pasta, banku un valsts iestāžu mājaslapas, tostarp Google Ads reklāmas, lai novirzītu lietotājus uz viltus lapām;

• maksājuma uzdevumu krāpšanas reģistrētas 46 gadījumos, kuros zaudēti 1 222 713 eiro. Krāpnieki izsūtīja viltotus rēķinus no adresēm, kas vizuāli līdzinājās īstajām;

• romantiskās krāpšanas fiksētas 26 gadījumos, kuros 20 personas zaudēja 166 858 eiro. Visbiežāk cieta sievietes, kuras ilgstošas saziņas rezultātā tika apvārdotas. Diemžēl šis krāpšanas veids ir ar augstu latentuma līmeni, jo cietušās personas dažādu iemeslu dēļ mēdz nesniegt informāciju tiesībsargājošām iestādēm;

• nedefinētas krāpšanas reģistrētas 365 gadījumos, zaudējumiem sasniedzot 1 252 588 eiro. Parasti šādās krāpšanās cietušajiem pazuda naudas līdzekļi no banku kontiem, taču kādā veidā tas ticis izdarīts, cietušais nespēja paskaidrot;

• fiktīvas loterijas iedzīvotājiem radīja zaudējumus 122 635 eiro apmērā, galvenokārt piedaloties it kā banku rīkotajās loterijās, kurās bija iespējams viegli iegūt naudas balvas.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs uzsver: "Vairāk nekā 23,7 miljoni eiro, ko iedzīvotāji 2025. gadā zaudējuši krāpšanās, skaidri parāda, ka šī problēma ir kļuvusi sistemātiska. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk vairs nav tikai skaidra nauda vai banku kontos esošie uzkrājumi - cilvēki atdod dārglietas, zelta izstrādājumus, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem. Tieši tādēļ aicinām iedzīvotājus būt īpaši modriem un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto zvanu, īsziņu vai e-pastu, kuros tiek prasīta personīgā informācija, bankas piekļuves dati vai steidzami lūgta naudas pārskaitīšana. Krāpnieki arvien biežāk izmanto psiholoģisku spiedienu, steidzamības sajūtu un autoritāšu vārdus, lai panāktu nepārdomātu rīcību. Iedzīvotāju informētība ir būtiskākais faktors krāpšanu novēršanā - lielāko daļu no šiem noziegumiem iespējams atpazīt laikus un nepieļaut, ja tiek saglabāts vēss prāts un netiek izpausta sensitīva informācija."