Jauns gads, jaunas apņemšanās: kā plānot budžetu gada garumā

Gada sākums ir piemērots brīdis, lai izvērtētu savus ienākumus un izdevumus un sasniegtu savus finanšu mērķus. Lai lielāki pirkumi nesagādātu stresu, īpaši svarīga ir pārdomāta budžeta plānošana, tāpēc ar praktiskiem padomiem dalās Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.

Uzkrāt ir vieglāk, ja ir konkrēts mērķis – ceļojums, mājokļa labiekārtošana vai drošības spilvens neparedzētiem, bet tostarp pozitīviem gadījumiem. Tas veicina apzinātus finanšu paradumus un palīdz izveidot budžetu, kas ļauj ne tikai kontrolēt ikdienas tēriņus, bet arī pakāpeniski veidot uzkrājumus visa gada garumā. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka teju trešdaļa iedzīvotāju šogad ir apņēmušies pelnīt vairāk, savukārt 20 % vēlas samazināt ikdienas tēriņus, tādējādi apliecinot gatavību kritiskāk izvērtēt savus izdevumus.

Tikpat būtiska ir regulāra uzkrājumu veidošana gan īstermiņa mērķiem, gan ilgtermiņa drošībai, kas sniedz stabilitāti neparedzētās situācijās, piemēram, pakāpeniski veidojot arī pensiju uzkrājumu, regulāri novirzot kaut nelielu daļu no saviem ienākumiem. Īpaši svarīgi par to domāt jauniešiem, kad lielākā priekšrocība ir laiks.

Budžeta plānošanu ieteicams sākt ar detalizētu pārskatu par saviem ienākumiem un izdevumiem, jo tieši disciplīna finanšu jautājumos ilgtermiņā sniedz lielāku rīcības brīvību. Vispirms jāapkopo visi regulārie maksājumi: mājokļa izmaksas, komunālie pakalpojumi, kredītsaistības, transports, pārtika un citi ikdienas tēriņi. Ja ienākumi ir stabili, šo sadaļu var pārskatīt retāk, savukārt neregulāru ienākumu gadījumā tos ieteicams izvērtēt biežāk. Starpība starp ienākumiem un izdevumiem veido summu, ko iespējams mērķtiecīgi novirzīt uzkrājumiem, plānotiem pirkumiem vai drošības spilvenam, vienlaikus regulāri analizējot savus tēriņu paradumus, piemēram, par dažādiem abonementiem, kas netiek izmantoti un no kuriem var atteikties.

Tāpat eksperte iesaka budžetu kopumā pārskatīt kaut vai reizi ceturksnī vai pusgadā, vai brīdī, kad mainās ienākumi (palielinās vai samazinās), vai tiek iegūti negaidīti papildu ienākumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, prēmija utt.

Viens no svarīgākajiem finanšu pamatprincipiem ir tērēt mazāk, nekā nopelnām, un šajā ziņā noderīga ir 50/30/20 budžeta plānošanas pieeja, kur apmēram puse ienākumu tiek atvēlēta ikdienas vajadzībām, līdz 30 % – apģērbam, izklaidei un citiem personīgajiem tēriņiem, bet 10–20 % uzkrājumiem. Ja neatliekamie izdevumi pārsniedz pusi no ienākumiem, ir vērts kritiski izvērtēt savus paradumus, piemēram, samazināt pārtikas izšķērdēšanu, rūpīgāk plānojot ēdienreizes, vai ietaupīt uz transportu, biežāk pārvietojoties kājām vai ar velosipēdu. Tāpat svarīgi pārdomāt, vai tēriņi apģērbam un izklaidei ir lietderīgi – priekšroku ieteicams dot kvalitatīvām, ilgtspējīgām lietām, izmantot atlaides, izpārdošanas, kā arī atteikties no liekiem abonementiem.

Budžeta plānošanu var būtiski atvieglot arī bezmaksas digitālie rīki, piemēram, aplikācijas Money Manager vai Spendee, kas ļauj vienuviet pārskatāmi sekot līdzi ikdienas tēriņiem, ienākumiem un uzkrājumiem, kā arī analizēt savus finanšu paradumus. Savukārt tiem, kuri dod priekšroku elastīgākiem risinājumiem, noderīgi var būt vienkārši izklājlapu rīki, piemēram, Google Sheets vai Excel, kas sniedz iespēju pielāgot budžeta struktūru savām vajadzībām.