Kad īre kļūst par apzinātu izvēli, nevis kompromisu

Būtisks faktors, kas uztur un, visticamāk, vēl pastiprinās īres tirgus aktivitāti, ir jauno projektu cenu līmenis. Pagājušajā gadā mājokļu cenas augušas par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos Rīgā pērn svārstījās vidēji no 2 200 līdz 2 600 eiro m², būtiski mainoties atkarībā no rajona. Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, kā arī inflācijas spiedienu, ievērojamai sabiedrības daļai īpašuma iegāde kļūst arvien sarežģītāka.

Būtiska atšķirība ir pieejamība. Lai gan kvalitatīvu piedāvājumu daudzums tirgū ir limitēts, kopumā īres iespējas joprojām ir pieejamākas gan cenu, gan konkurences ziņā. Daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši lielpilsētās, īres tirgus ir daudz saspringtāks – piedāvājums ir mazs, pieprasījums liels, kā rezultātā cenas ir augstākas un mājokļa meklēšana prasa vairāk laika un kompromisu no īrnieku puses.

Nozīmīgu lomu spēlē arī demogrāfija un pilsētu mērogs. Rīga, salīdzinot ar lielajām Eiropas galvaspilsētām, ir neliela, un iedzīvotāju skaits kopumā valstī samazinās. Tas rada citādu tirgus dinamiku, kur pieprasījums nav tik intensīvs, bet vienlaikus pastāv izaicinājumi, kas saistīti ar pieejamā dzīvojamā fonda kvalitāti. Liela daļa piedāvājuma joprojām balstās uz padomju laika ēkām, kuru nolietojums ar katru gadu kļūst arvien jūtamāks. Tieši šeit iezīmējas vēl viena būtiska atšķirība no daudzām Eiropas valstīm. Latvijā jaunie projekti un renovētas ēkas īres tirgū ieņem arvien nozīmīgāku lomu kā nākamais kvalitātes līmenis. Eiropas lielpilsētās šāda slāņošanās jau ir notikusi agrāk.

Praksē īrnieku izvēle gandrīz vienmēr balstās ļoti skaidrā prioritāšu secībā. Pirmajā vietā visbiežāk ir lokācija – konkrēta apkaime vai rajons, kur cilvēks vēlas dzīvot. To nosaka darbs, skola, ikdienas gaitas un arī piederības sajūta konkrētai kopienai. Otrs būtisks elements ir dzīvokļa plānojums – istabu skaits un platība, kas tieši korelē ar mājsaimniecības lielumu. Tikai pēc tam seko budžets. Praksē gan tas nereti kļūst par koriģējošu faktoru – cilvēki ir gatavi piekāpties, piemēram, mazākai platībai, ja izvēlētā lokācija un cena savstarpēji satiekas.

Kad šie trīs pamata nosacījumi ir izpildīti, pārējie kritēriji kļūst sekundāri un drīzāk kalpo kā bonusi, nevis izšķiroši faktori. Stāvvieta, mantu novietne, konkrēts stāvs vai nelielas ērtības var nosvērt izvēli par labu vienam no vairākiem līdzīgiem piedāvājumiem, taču reti kad tie ir noteicošie.

Novecojošais dzīvojamais fonds, īpaši padomju laika ēkās, arvien vairāk virzīs cilvēkus uz jaunākiem vai renovētiem mājokļiem. Latvijas īres tirgum tas nozīmē ievērojamu attīstības potenciālu. Pieprasījums pēc kvalitatīviem mājokļiem saglabāsies stabils un pat pieaugs. Platības kļūs kompaktākas, taču kvadrātmetra cena augstāka, kas ir neizbēgami, ja tirgus vēlas piedāvāt ilgtspējīgus un finansiāli dzīvotspējīgus projektus.

Būtisku lomu nākotnē spēlēs arī demogrāfija un migrācija. Samazinoties vietējam iedzīvotāju skaitam, īres tirgū sava loma būs arī iebraucējiem – studentiem, ārvalstu speciālistiem un cilvēkiem, kuri Latvijā uzturas uz noteiktu laiku. Tajā pašā laikā vietējie iedzīvotāji pakāpeniski tieksies uz augstāku dzīves kvalitāti, nomainot vecākus mājokļus pret funkcionālākiem un energoefektīvākiem risinājumiem. Prognozējams, ka ilgtermiņā īre arvien vairāk nostiprināsies kā pilnvērtīgs un apzināts dzīvesvietas risinājums, nevis kompromiss vai pagaidu izvēle.