• OMX Baltic−0,18%318,22
  • OMX Riga−0,24%1 012,55
  • OMX Tallinn−0,05%2 255,2
  • OMX Vilnius−0,36%1 501,03
  • S&P 500−0,4%7 561,67
  • DOW 300,1%52 347,55
  • Nasdaq −0,91%25 136,27
  • FTSE 1000,27%10 932,29
  • Nikkei 225−2,42%59 662,02
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,2
  • OMX Baltic−0,18%318,22
  • OMX Riga−0,24%1 012,55
  • OMX Tallinn−0,05%2 255,2
  • OMX Vilnius−0,36%1 501,03
  • S&P 500−0,4%7 561,67
  • DOW 300,1%52 347,55
  • Nasdaq −0,91%25 136,27
  • FTSE 1000,27%10 932,29
  • Nikkei 225−2,42%59 662,02
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,2
Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Jauno Trampa tarifu ietekme uz Latviju: trīs iespējamie scenāriji
  • Foto: Jonathan Ernst; Scanpix
Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.
ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi.
Šajā Trampa melnajā sarakstā iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.
Saskaņā ar šo scenāriju Latvijas ekonomikas izaugsme palēninātos par aptuveni 0,7 procentpunktiem un šogad sasniegtu apmēram 1,3 %. Darba tirgū ietekme būtu vēl maigāka – bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 6,8 %, bet algu pieaugums palēninātos līdz aptuveni 6,1 %. Tas būtu drīzāk psiholoģisks pauzes brīdis, nevis strukturāla problēma ekonomikai.
Tādējādi aprēķini sniedz skaidru vēstījumu – jebkurā gadījumā jaunie ASV importa tarifi būtu negatīvs trieciens Latvijas ekonomikai, taču nav pamata runāt par IKP kritumu vai krīzi. Lēnāka izaugsme neizbēgami nozīmētu nedaudz augstāku bezdarba līmeni un pieticīgāku algu pieaugumu, tomēr pat šajos rādītājos nav vērojami dramatiski lūzumi.
Vienlaikus svarīgi ņemt vērā arī šīs situācijas politisko kontekstu. Tarifi jau kļuvuši par ierastu ASV administrācijas sarunu taktiku – pēc stingriem paziņojumiem parasti seko diskusijas, spiediens uz partneriem un galu galā atkāpšanās, kad tarifi tiek vai nu pilnībā atcelti, vai būtiski samazināti. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka arī šis gadījums būs drīzāk kārtējā sarunu epizode, nevis ilgtermiņa tirdzniecības kara eskalācija.
Salīdzinot jauno tarifu iespējamo ietekmi Baltijas valstīs, redzams, ka Latvija būtu vismazāk ietekmēta, jo tā ir salīdzinoši mazāk atkarīga no eksporta uz minētajām astoņām valstīm nekā Lietuva un Igaunija. Vislielākā ietekme Baltijā būtu vērojama Igaunijā – eksports uz Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Somiju veido gandrīz 21 % no Igaunijas IKP, bet Lietuvā un Latvijā – attiecīgi 16 % un 15 %. Līdz ar ko arī tarifu ietekme uz Igaunijas ekonomiku būtu vislielākā. Piemēram, negatīvā scenārija gadījumā tarifi samazinātu Igaunijas IKP izaugsmi par 2,1 procentpunktu, Lietuvas – par 1,6 procentpunktiem, bet Latvijas – par 1,5 procentpunktiem.

Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem

Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.

Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu