Personīgo finanšu mentors: par investīcijām jādomā ilgtermiņā, bet mūsu smadzenes tam nav radītas

Lai gan ieguldīšana prasa zināšanas, bieži vien sevišķi jauno investoru lokā lielāks klupšanas akmens ir emocijas. Par to arī stāstīja Kristaps Pagils.

Pagils, sākot savu uzstāšanos, atgādina, ka demogrāfiskās krīzes rezultātā, nākotnē Latvijā strauji samazināsies strādājošo skaits uz vienu pensionāru, kas nozīmē, ka arī pensiju apjoms varētu sarukt. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir nepieciešams apsvērt vajadzību ieguldīt

Tomēr domāt ilgtermiņā nav tik vienkārši, jo cilvēka "smadzenes" vienmēr meklē īstermiņa apmierinājumu un labumu. Viņš saka, ka praktiskās zināšanas par investīcijām veido tikai 10% no gala lēmuma, kamēr psiholoģiskie procesi - 90%.

Uzskatāms piemērs tam ir, ka 80% privāto investoru krīžu periodos pārdod savus aktīvos, bažījoties par nākotni un tādējādi radot sev zaudējumus.

"Labākā investīciju stratēģija nav tā, kas ir augstāko ienesīgumu, bet tā, ko spēsi uzturēt ilgtermiņā," sacīja Pagils.

Viena no problēmām, ko viņš uzsver ir, ka cilvēki iegulda naudu, kas paliek nosedzot gan vajadzības, gan vēlmes. Rezultātā bieži vien beigās nauda ieguldījumiem nepaliek, jo augot ienākumiem, aug arī dzīvesstila prasības.

47%, kā viņš saka, pārāk bieži pārbauda, kas notiek viņu portfelī, proti, viņi, lai gan iegulda ilgtermiņā, portfeli apskata katru dienu.

Viņš uzskata, ka svarīga ir spēja disciplinēti ieguldīt ilgtermiņā, nereaģēt uz krīzēm un automatizēt savus ieguldījumus, lai tas aizstātu emocijas.