Pamata prognozēs pieņemam, ka ģeopolitiskie saspīlējumi pierims, tarifi saglabāsies pērnā gada līmenī, ASV centrālā banka saglabās savu neatkarību, MI investīcijas turpināsies un arī akciju tirgū burbuļa plīšanu negaidām. Līdz ar to – globālā izaugsme turpināsies. Vairākās Eiropas valstīs IKP pieaugums tiek prognozēts straujāks nekā pērn, tostarp Vācijā, Zviedrijā, Somijā un arī Baltijas valstīs. Eiropas eksports cietīs no tarifu sloga, bet iekšējais pieprasījums – tostarp fiskālais atbalsts, ieguldījumi aizsardzībā, infrastruktūrā un mājsaimniecību patēriņš – palīdzēs ekonomikai augt. Inflācija eiro zonā šogad noslīdēs zem 2% mērķa atzīmes, un saglabāsies zema visā prognozēšanas periodā. Eiropas Centrālās Bankas (ECB) procentu likmes šobrīd ir zemākajā punktā. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, saglabāsies esošajā 2% līmenī gan šogad, gan 2027. gadā.
Latvijā cerības par atkopšanās turpināšanos
Pēc ieilgušas stagnācijas Latvijas IKP visdrīzāk audzis par aptuveni 1,7% 2025. gadā. Pozitīvas ziņas pērn nāca no apstrādes rūpniecības puses, kur reģistrēta otrā straujākā ražošanas apjomu izaugsme Eiropas Savienībā. Strauji kāpa investīcijas, un beidzot redzējām arī izaugsmi mājsaimniecību patēriņā.
Šogad mūsu partnervalstīs IKP augs straujāk nekā pērn, kas balstīs pieprasījumu pēc mūsu eksporta precēm un pakalpojumiem. Spožus laikus gan negaidām, jo tarifu ietekme un izrietošā konkurences palielināšanās noieta tirgos eksporta izaugsmi bremzēs. Salīdzinoši zemās procentu likmes palīdzēs pakāpeniski atkopties mūsu eksportam svarīgajai mājokļu būvniecībai partnervalstīs. Tomēr, piemēram, Zviedrijā negaidām mājokļu būvniecības tempu atgriešanos augstajos līmeņos, ko redzējām pirms straujā procentu likmju kāpuma. Līdz ar to eksporta vilkme no šī tirgus vairs nebūs tāda kā iepriekš.
2027. gadā varētu sagaidīt būtiskāku eksporta izaugsmes paātrināšanos, bet eksporta izaugsmi vidējā termiņā apdraud konkurētspējas riski. Jau kopš 2023. gada otrās puses redzam Latvijas eksporta tirgus daļu pasaulē kritumu. Lielā mērā tas saistīts ar atsaistīšanos no Krievijas tirgus un ar mājokļu tirgus vājumu Ziemeļvalstīs. Tomēr arī skaidrs, ka straujais darbaspēka izmaksu kāpums nepalīdz tirgus daļas noturēt.
Labā ziņa darba devējiem ir, ka bruto algu kāpums Latvijā pērn piebremzējās, un arī šogad tas varētu vēl nedaudz sarukt (7,3%). Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos publiskā sektora taupības pasākumi – algu kāpuma un bonusu limiti. Arī privātajā sektorā algu pieaugums būs lēnāks. Uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas ir mazinājusies, gan konkurētspējas risku, gan arī uzņēmumu rentabilitātes, kas pēdējos gados ir samazinājusies, dēļ.
Labā ziņa darba ņēmējiem ir, ka neto algas joprojām augs krietni straujāk par inflāciju. Inflācija, kas pērn uzkāpa līdz 3,7%, šogad noplaks. Pagājušajā gadā inflāciju galvenokārt noteica pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums, bet 2025. gada otrajā pusē pārtikas cenas vairs neturpināja augt, un pat nedaudz saruka. Šogad inflāciju bremzēs plānotais PVN samazinājums uz gadu atsevišķiem pārtikas produktiem, kas stāsies spēkā 2026. gada vidū. Prognozējam, ka saglabāsies stabila vai lejupvērsta tendence globālajās pārtikas cenās, un, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem – arī naftas un gāzes cenās. Savukārt augšup cenu līmeni visdrīzāk virzīs augstas un svārstīgas reģionālās elektroenerģijas cenas. Galvenais inflācijas virzītājs tuvākajos gados būs pakalpojumu cenas. 2026. un 2027. gadā inflācija tiek prognozēta attiecīgi 2,8% un 2,7% apmērā.
Mērenā inflācija un salīdzinoši strauji augošās algas nozīmē tālāku kāpumu mājsaimniecību pirktspējā. Pērnā gada laikā varējām vērot ilgi gaidīto privātā patēriņa pamošanos, un prognozējam, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās augt arī šogad. Tā liek domāt ne tikai gaidāmais pirktspējas kāpums, bet arī iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās un prognozētā bezdarba mazināšanās (līdz 6,6% šogad un 6,3% 2027. gadā).