Ekonomikas apskats: izaugsme riskantos laikos

2025. gads pagāja augstas neskaidrības un pasaules tirdzniecības saspīlējumu zīmē, taču Latvijas ekonomikai nesa 1,7% izaugsmi pēc ilgstošas stagnācijas. Šis gads sācies ar ģeopolitisku turbulenci, kā arī draudiem par jauniem tarifiem, kas var novest pie tirdzniecības kariem. Riski ir augsti, bet pamata scenārijā prognozējam, ka tarifi saglabāsies pērnā gada līmenī. Tarifu efekts, ko izjutīsim pārsvarā netieši – caur tirdzniecības partneriem un lielāku konkurenci – šogad bremzēs Latvijas eksporta izaugsmes iespējas. Tomēr ekonomiku turpinās balstīt iekšējais pieprasījums – investīcijas, valdības tēriņi un arī mājsaimniecību patēriņš, kas pērn beidzot modās no snaudas. IKP šogad un nākamgad augs par attiecīgi 2,3% un 2,5%. Inflācija 2026. un 2027. gadā būs mazāk strauja nekā pērn, sasniedzot attiecīgi 2,8% un 2,7%.

Pērnā gada pasaules ekonomikas izaugsme bija pārsteigums, un nāca kā par spīti milzu nenoteiktībai un strauji augošam protekcionismam. Risku arī šogad ir ļoti daudz, un tie visi ir ar negatīvu potenciālo ietekmi uz izaugsmi. Pērn ASV ekonomiku balstīja ar mākslīgo intelektu (MI) saistītais investīciju bums un akciju tirgus kāpums, bet nu jau kādu laiku ir bažas par MI burbuļa iespējamo plīšanu. Ģeopolitiskie saspīlējumi, pie kuriem pērnā gada otrajā pusē pasaules ekonomika un finanšu tirgi jau bija zināmā mērā pieraduši, šogad atkal saasinājušies. Ir vēl tikai janvāris, bet ASV prezidents Tramps paspējis sagūstīt Venecuēlas diktatoru Maduro un pārņemt kontroli pār Venecuēlas naftas rezervēm. Viņš arī pieprasījis Dānijai atdot Grenlandi ASV, un paziņojis par jauniem, augstākiem tarifiem tām valstīm, kas nostājas Dānijas pusē Grenlandes jautājumā. Eiropa draud ar atbildes tarifiem un ES Pretpiespiešanas instrumenta iedarbināšanu, kas visdrīzāk nozīmētu tirdzniecības karu sākšanos ar ļoti negatīvām sekām pasaules ekonomikai. Visbeidzot, ar kriminālizmeklēšanas sākšanu pret ASV centrālās bankas (Fed) vadītāju arī būtiski pastiprinājušies draudi Fed neatkarībai, kas finanšu tirgos var radīt bažas par iespējamu nekontrolētu ASV inflācijas kāpumu nākotnē.

Mājsaimniecību interese par jauna mājokļa iegādi visdrīzāk turpinās būt augsta, un mājokļu tirgus būs aktīvs. Jau pērn strauji auga mājokļu kredītportfelis (virs 9%), un gaidām, ka salīdzinoši zemās procentu likmes veicinās kreditēšanas kāpumu arī šogad – lai gan, iespējams, mazāk strauju. Pakāpeniskā ekonomikas atkopšanās un procentu likmju stabilitāte varētu palīdzēt arī uzņēmumiem izšķirties par lielāku investīciju veikšanu.

Būtisks pienesums Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām nāks no publiskā sektora puses. Būvniecību un investīcijas turpinās veicināt projekti, kas saistīti ar aizsardzības nozari, Atveseļošanas fondu, kā arī citiem ES fondiem un Rail Baltica.

IKP izaugsmi prognozēšanas periodā balstīs valdības tēriņi un investīcijas, kā arī privāto investīciju straujāka izaugsme un mājsaimniecību patēriņa tālāks kāpums. Ja neredzēsim lielus satricinājumus, 2026. gadā IKP augs par 2,3%, bet 2027. gadā par 2,5%.