Kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Šobrīd vērojama neliela nobīde Baltijas kaimiņvalstu noskaņojumā – Latvijas un Lietuvas uzņēmēji jūtas ievērojami pārliecinātāki par paplašināšanos nekā kolēģi Igaunijā – šajā gadā investēt uzņēmuma attīstībā plāno 85 % Latvijas un 87 % Lietuvas uzņēmumu, kamēr Igaunijā – 74 % aptaujāto. Šī pārliecība visspilgtāk sakņojas spējā konkurēt globāli – īpaši ražošanas sektorā, kur eksporta pasūtījumi diktē nepieciešamību pēc jaunām jaudām.

Igaunijas piesardzību varētu skaidrot tās ciešā sasaiste ar Somijas tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis stagnāciju. Tāpēc mūsu ziemeļu kaimiņi šobrīd fokusējas uz drošākiem enkuriem – valsts iepirkumiem un iekšējo stabilitāti, kamēr Latvija un Lietuva vairāk gatavo pamatu eksporta izaugsmei.

Šajā gadā uzņēmumi fokusēsies uz ilgtermiņa investīcijām un procesu optimizāciju. Kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos IT infrastruktūras pilnveide vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība operacionālajai darbībai. Automatizācija kļūs par galveno dzinējspēku, lai maksimāli efektīvi izmantotu esošos resursus un saglabātu konkurētspēju tirgū.

Vienlaikus par biznesa pamatu kļūst kiberdrošība un ilgtspējas (ESG) kritēriji. Kiberdrošība garantē biznesa nepārtrauktību, pasargājot gadu desmitos būvētu reputāciju no paralizējošiem incidentiem. Savukārt ilgtspējas stratēģija ir kļuvusi par obligātu ieejas biļeti starptautiskajās piegāžu ķēdēs un priekšnosacījumu finansējuma saņemšanai, kas izaugsmes kontekstā ir būtisks aspekts.

Interesanta tendence iezīmējas Lietuvā, kur interese par digitālo risinājumu un e-komercijas attīstību šobrīd ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Šo virzienu kā paplašināšanās mērķi min 53 % Latvijas un 44 % Igaunijas uzņēmumu, kamēr Lietuvā – tikai 10 %. Tas varētu būt saistīts ar Lietuvas uzņēmēju lielāku digitālo briedumu un to, ka viņi digitalizācijā būtiskus ieguldījumus veikuši jau iepriekš, savukārt šobrīd fokusējas uz citiem attīstības virzieniem, piemēram, ražošanas jaudu vai loģistikas paplašināšanu.

Nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē saglabāsies, un paplašināšanās vienmēr ir saistīta ar noteiktiem riskiem – straujas pieprasījuma svārstības eksporta tirgos, izaicinājumi ieiešanai jaunos tirgos, kvalificēta darbaspēka pieejamība, kā arī ģeopolitiskie faktori var būtiski ietekmēt izaugsmes plānus. Vienlaikus izaugsme ilgtermiņā gandrīz vienmēr seko pieprasījumam – uzņēmumi, kas jau šobrīd investē ražošanas jaudu celšanā, jaunu produktu attīstībā un darbinieku kompetencēs, būs labāk sagatavoti brīdim, kad tirgus aktivitāte pieaugs.

Pozitīvas vēsmas redzamas arī pieaugošā ārvalstu investoru interesē par Baltijas reģionu – pēdējā laikā noslēgti vairāki nozīmīgi darījumi ražošanas, mežsaimniecības un pārtikas nozarēs, kas apliecina pārliecību par reģiona ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

Baltijas uzņēmēju paplašināšanās plāni šobrīd drīzāk raksturo pārdomātu rīcību, nevis pārmērīgu optimismu. Investīcijas digitalizācijā, ilgtspējā, ražošanā un jaunos tirgos liecina par mērķtiecīgu gatavošanos nākamajam izaugsmes posmam. Uzņēmumi, kas spēs līdzsvarot piesardzību ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, ilgtermiņā būs noteicošie Baltijas ekonomikas attīstības veicinātāji.