Šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt

Aptaujas dati atklāj, ka jaunajā gadā iedzīvotāju galvenā apņemšanās saistīta ar ienākumu palielināšanu – 29 % plāno meklēt iespējas nopelnīt papildu vai apsver darba maiņu. Vienlaikus 24 % iecerējuši izveidot uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem. Tas ir pozitīvs signāls, jo finanšu drošības spilvens ir būtisks priekšnoteikums stabilai ikdienai. Savukārt katrs piektais (20 %) apņēmies samazināt ikdienas tēriņus, tādējādi apliecinot gatavību kritiskāk izvērtēt savus izdevumus un pieņemt pārdomātākus finanšu lēmumus.

“ Pat nelielu, skaidri formulētu finanšu mērķu noteikšana var palīdzēt labāk pārvaldīt personīgās finanses, veicināt uzkrājumu veidošanu un mazināt finansiālo spriedzi ilgtermiņā. Tas ļauj cilvēkam apzināt savas prioritātes, strukturēt ikdienas izdevumus un pieņemt pārdomātākus lēmumus par ienākumu sadali. Lai uzlabotu savu finansiālo situāciju, var sākt ar skaidru budžeta plānu, rūpīgi pārskatot visu izdevumu pozīcijas. Ienākumiem pieaugot, ieteicams tos neiztērēt uzreiz, bet daļu novirzīt uzkrājumiem. Pat nelielas summas, piemēram, 10 eiro vai 10 % no ienākumiem, var palīdzēt izveidot finanšu drošības spilvenu. Savukārt ilgtermiņā finansiālo stabilitāti var veicināt arī citi ieguldījumi, piemēram, akcijās un pensiju 3. līmenī,” komentē Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.

Nedaudz mazāka iedzīvotāju daļa – 17 % – šogad apņēmusies veidot uzkrājumus konkrētu mērķu vai sapņu īstenošanai, piemēram, ceļojumam, mēbeļu iegādei vai kādiem citiem lielākiem pirkumiem. Vienlaikus 12 % respondentu plāno nomaksāt vai samazināt esošās parādsaistības, savukārt tikai 5 % iecerējuši spert pirmos soļus investēšanā. Tikmēr 9 % aptaujāto norādījuši, ka šogad plāno veikt kādu lielāku pirkumu, izmantojot iekrātos līdzekļus, piemēram, iegādāties automašīnu vai mājokli vai veikt remontu dzīvesvietā.

Savukārt nedaudz vairāk nekā piektdaļa respondentu norādījuši, ka jaunajam gadam nav izvirzījuši konkrētus finanšu mērķus. Šāda tendence izteiktāka gados vecāku iedzīvotāju vidū, galvenokārt vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem, kā arī Latgalē dzīvojošo respondentu vidū.