Neskaidrība un svārstīgums - kam investoriem gatavoties 2026.gadā?

Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka nākamgad banka prognozē, ka Latvijas ekonomikā turpināsies atkopšanās. Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kā arī Polijā gaidāma straujāka izaugsme nekā pārējā Eiropā. Lai gan risku netrūkst, lielākajā daļā reģiona valstu, tostarp Latvijā, izaugsme 2026. gadā tiek gaidīta straujāka nekā 2025. gadā redzētā.

“Prognozējam, ka Eiropā, inflācijai saglabājoties zemai, ECB procentu likmes tālāk nemazinās, un tās saglabāsies pašreizējā, salīdzinoši zemajā līmenī. Eiropas valstīs valdības tērēs vairāk, īpaši aizsardzībai, kā rezultātā augs budžeta deficīti un valstu parādi. Vācijā ir cerība uz lielākām investīcijām arī infrastruktūrā. Savukārt Eiropas eksporta iespējas ierobežos tarifi un spēcīgā konkurence no Ķīnas. Pozitīvi Eiropas rūpniecības preču eksporta iespējas varētu ietekmēt ES-Mercosur bloka brīvās tirdzniecības vienošanās, ja to izdosies pieņemt. Lai gan ir panāktas tirdzniecības vienošanās starp ASV un tās tirdzniecības partneriem, ar tarifiem saistītā neskaidrība saglabājas. ASV Augstākā tiesa 2026. gada sākumā pasludinās spriedumu par tarifu leģitimitāti. Pat ja tiks lemts, ka attiecībā uz daļu no tarifiem ASV prezidents pārsniedzis savas pilnvaras, visdrīzāk, tarifi kopumā saglabāsies, vien citā veidolā. Līdz ar to – ļoti iespējams, ka pasaules tirdzniecības neskaidrība atkal uzvirmos,” komentē L.Zorgenfreija.

Viņa norāda, ka investoriem jāgatavojas tam, ka arī plašākā ziņā skatoties, neskaidrība un svārstīgums visdrīzāk būs arī 2026. gada iezīme.

Arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka raugoties uz nākamo gadu, 2026. gada ekonomikas aina šobrīd izskatās diezgan gaiša. “Uz šo apgalvojumu attiecas tā pati piebilde, kas uz jebkuru prognozi – tās pamatā ir pasaules scenārijs, kas šobrīd šķiet ticamākais. Pasaulē vienmēr var notikt kāda katastrofa, bet tas nenozīmē, ka mums ir nemitīgi jādzīvo katastrofas sajūtās. Gatavojoties tikai un vienīgi grūtību pārvarēšanai, nebūs laika strādāt iespēju izmantošanai. Tas nozīmē, ka iespējas netiks izmantotas, kas galu galā tiešām novedīs pie katastrofas, jo pasaule mūs negaidīs,” pauž P.Strautiņš.

Eksperts sagaida, ka 2026. gadā ekonomika augs apmēram par 3 %, bet inflācija būs mazāka nekā šogad. “Izaugsmes paātrināšanās un inflācijas samazināšanās ir iespējama tad, ja izejvielu tirgi ir draudzīgi patērētājiem, un šobrīd tie tādi ir. Elektrības cenu turpinās samazināt ieguldījumi iekārtās, kas izmanto atjaunīgos resursus. Šobrīd Latvijas ekonomika ir cikliskas augšupejas fāzē un ir pamats sagaidīt, ka šis process turpināsies nākamgad. Situāciju eksporta tirgos kopumā var dēvēt par mēreni labvēlīgu. Nākamgad tiek prognozēta ievērojami straujāka izaugsme tāda mūsu ražotājiem svarīgos tirgos kā Igaunija, Lietuva, Zviedrija un Vācija. Savukārt investīciju kāpumu veicinās ES fondi, kuru lielākā ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem šajā septiņgadu periodā varētu būt 2026. un 2027. gadā,” prognozē Luminor bankas ekonomists.

Savukārt Luminor investīciju stratēģiju eksperts Igors Lahtadirs pauž, ka raugoties uz 2026. gadu, investori gadu sāks ar optimistiskām cerībām, taču ir arī iemesli piesardzībai.

“Ja pašreizējās prognozes piepildīsies, uzņēmumu peļņai vajadzētu saglabāties spēcīgai. Analītiķi, kuriem seko Bloomberg, paredz, ka S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņa pieaugs līdz 16 %, Eiropā tai pieaugot par aptuveni 10 % un attīstības tirgos - par 19 %. Tie ir ļoti veselīgi skaitļi, bet liela daļa no šī optimisma jau, šķiet, ir iekļauta akciju cenās. S&P 500 indekss tiek tirgots ar cenu un peļņas attiecību virs 22, kas ir līmenis, ko daudzi investori uzskata par pārvērtētu,” komentē I.Lahtadirs.

Vēl viena būtiska nenoteiktība ir mākslīgā intelekta akciju kāpuma noturība, kas tagad ir visdārgākais tirgus segments. “Atšķirībā no ļoti spekulatīvā dot.com laikmeta, mūsdienās tehnoloģiju uzņēmumi gūst reālu peļņu, taču pieaug bažas par milzīgiem izdevumiem mākslīgā intelekta datu centros un to, vai šie ieguldījumi galu galā atmaksāsies. Lieli kapitāla izdevumi varētu negatīvi ietekmēt brīvo naudas plūsmu un laika gaitā arī pašu peļņu, it īpaši, ja ieņēmumu pieaugums nebūs apmierinošs,” pauž Luminor investīciju stratēģiju eksperts.

Viņaprāt, investoriem vajadzētu gatavoties arī valūtas svārstības turpinājumam, jo gaidāmā Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētāja maiņa un neilgtspējīgais ASV fiskālais deficīts varētu turpināt radīt spiedienu uz dolāru.

“Tajā pašā laikā monetārā politika, visticamāk, sniegs mazāku atbalstu nekā 2025. gadā. Lai gan ir gaidīti vēl pāris procentu likmes samazinājumi no ASV, Eiropas Centrālā banka visticamāk tuvojas savu procentu likmju samazināšanas ciklu beigām. Īsāk sakot, lai gan tirgi nākamgad sola pozitīvu ienesīgumu, riski ir daudz. Tomēr vēsture liecina, ka optimisms finanšu tirgos parasti labi atmaksājas,” vērtē I.Lahtadirs.

Runājot par prognozēm, šī gada lielo zēnu prognozes, visticamāk, būs tuvākas realitātei nekā 2024. gada prognozes – šo var izskaidrot ar skaidrākiem makroekonomiskajiem signāliem gada sākumā un analītiķu peļņas pieaugumu gaidām, kas lielākoties sakrita ar uzņēmumu rezultātiem, prognozē Signet Bankas investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis.

“Skatoties uz 2026. gadu, varam prognozēt paaugstinātu volatilitāti, bet ar potenciāli pozitīvām izmaiņām līdz gada beigām. FRS un ECB, visticamāk, turpinās monetārās politikas mīkstināšanu, kas varētu uzturēt likviditāti, bet ģeopolitika un recesijas riski radīs savus riskus. MI sektors varētu sākt rādīt reālu taustāmu atdevi vai izraisīt korekciju, ja izrādīsies, ka uzņēmumu peļņa neatbilst milzīgiem kapitālieguldījumiem,” pauž Signet Bankas investīciju analītiķis.