Ko sagaidīt no mājokļu tirgus 2026. gadā: ekspertu prognozes

Toties situāciju aizvadītajā gadā, runājot meteorologu vārdiem, varētu dēvēt par atkusni, ko raksturo jauno projektu būvniecības tempa pieaugums un augoša pircēju interese par mājokļu iegādi gan jaunajos projektos, gan otrreizējā tirgū. Vai atkusnis turpināsies arī 2026. gadā?

Salīdzinot situāciju nekustamo īpašumu tirgū ar iepriekšējos gados pieredzēto, mājokļu attīstītājs Bonava Latvija šogad novērojis vairākas pozitīvas tendences: samazinājās Euribor procentu likme un beidzās kompensācijas procentu maksājumiem, kas mazināja vēlmi nogaidīt ar dzīvokļa iegādi.

Arvien pieprasītāki kļūst mājokļi, kas sniedz augstu kvalitāti un ilgtspējīgus risinājumus, tāpēc galvenokārt cenu pieaugumu piedzīvo jaunie projekti, atspoguļojot gan pieprasījumu, gan augošās būvniecības izmaksas. Arī sērijveida dzīvokļu cenas šogad ir palielinājušās, tiesa, – nedaudz, salīdzinot ar mājokļiem jaunajos projektos. Lielākais pieprasījums ir pēc atjaunotiem sērijveida dzīvokļiem, kas spēj nodrošināt uzlabotu energoefektivitāti.

Savukārt īres cenas ir augušas vēl straujāk nekā jaunu mājokļu iegādes cenas – pat par 10 %. Agija Vērdiņa skaidro: “Ļoti liela īres tirgus spēlētāju daļa ir privātie izīrētāji, līdz ar to īres cenas ir bijušas tieši saistītas ar Euribor likmes pieaugumu. Kopumā jāteic, ka īres tirgus kļūst kvalitatīvāks, jo mainās paaudzes un paradumi, un cilvēki arvien vairāk novērtē elastību, ko sniedz īre.”

Ja iepriekšējā burbulī daudzi nekustamo īpašumu pirka pirkšanas pēc, šobrīd pircēji daudz rūpīgāk izvērtē, kāpēc iegādājas jaunu mājokli. Lai gan 2025. gadā inflācija turpināja augt, ekonomiskā situācija stabilizējās, un iekšzemes kopprodukts piedzīvoja izaugsmi. Arī iedzīvotāju reālās algas palielinājās, kas pat inflācijas apstākļos palielināja pirktspēju. Prognozējams, ka 2026. gadā Latvijas ekonomika turpinās pozitīvu izaugsmi ar nelielu IKP pieaugumu, un arī inflācija, kas tik ļoti nogurdinājusi Latvijas iedzīvotājus, būs neliela.

“Primārais nekustamā īpašuma tirgus veicinātājs bija kredītprocentu likmes samazinājums, un interese par kredītiem bija jūtama jau gada sākumā, it sevišķi uzņemot apgriezienus trešajā ceturksnī. Domāju, ka šo inerci jutīsim arī 2026. gadā. Tāpat var teikt, ka kara ietekme ir mazliet mazinājusies, kaut arī ģeopolitiskā komponente joprojām ietekmēs iedzīvotāju lēmumus. Vidējā kredīta apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu bija aptuveni par 10 000 eiro lielāks, kaut arī joprojām relatīvi mazs – ap 95 000 eiro, bet tas parāda, ka cilvēki fokusējas uz otrreizējo tirgu un viņu lēmumos vēl arvien dominē piesardzība,” saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš uzsver – zemu Euribor likmju ietekmē hipotekārie kredīti var šķist pievilcīgāki, bet ir svarīgi kritiski izvērtēt, vai cilvēks spēs segt aizņēmuma ikmēneša izmaksas ilgtermiņā arī tad, ja situācija atkal mainīsies. No ekonomikas skatpunkta paredzams, ka 2026. gads mājokļu tirgū būs stabilitātes un izaugsmes gads. Pieaugošā pieprasījuma dēļ gan jaunajos, gan sērijveida projektos gaidāms mērens cenu pieaugums, savukārt lielāka ekonomiskā stabilitāte, zemākas Euribor likmes un plašāka hipotekāro kredītu pieejamība mājokļu iegādi padarīs pircējiem pieejamāku. Tomēr jāņem vērā, ka gaidīt īsto mirkli var izrādīties dārgāk, nekā pirkt tagad, brīdina Dainis Gašpuitis: “Nekustamā īpašuma iegāde nekad nebūs lēts prieks. Ja izvēlaties iegādāties mājokli, pārliecinieties, ka tas atbilst jūsu ilgtermiņa plāniem, ne tikai īstermiņa vēlmēm.”

Kopumā eksperti paredz, ka atkusnis mājokļu tirgū turpināsies, lielas vētras nav gaidāmas, taču prognozes tiek izdarītas, balstoties uz šobrīd pieejamajiem datiem, un situācija jebkurā brīdī var mainīties. Svarīga ietekme uz mājokļu pieejamību būs būvniecības izmaksām, kā arī dažādu lielu valstiska mēroga būvprojektu īstenošanai un ar to saistītajai konkurencei par resursiem. Jārēķinās, ka pirkt dzīvokli būvniecības stadijā var būt izdevīgāk nekā gaidīt, kad māja tiks pabeigta. Zemes gabalu iecienītajās apkaimēs ir arvien mazāk, un, lieki gaidot, var nākties izvēlēties to, kas citiem palicis pāri, vai arī pārcelties uz jaunattīstības rajoniem. Tāpēc pats galvenais ir apzināties savas vajadzības un tad ar pārdevēja un bankas atbalstu saprast, kā tās salāgot ar iespējām.