Vai Altum hipotekārās kreditēšanas programma reģionos veicinās jauno projektu attīstību ārpus Rīgas?

Lielākais mājokļu attīstītājs Bonava Latvija uzsver – tas apliecina, ka nekustamā īpašuma tirgum ārpus Rīgas ir gana labs potenciāls. Altum programma varbūt tik ātri neiekustinās jaunu mājokļu būvniecību, toties atdzīvinās otrreizējo mājokļu tirgu, radot labvēlīgu augsni arī jauno projektu būvniecībai.

Galvenais iemesls, kāpēc mājokļu attīstītāji piesardzīgi raugās uz jaunu daudzdzīvokļu ēku celtniecību attālākos reģionos, ir iedzīvotāju pirktspēja un niecīgs tirgus, kuru būtiski ietekmē kreditēšanas kārtība. Bankas drīkst izsniegt aizdevumu 90 % apmērā no dzīvokļa vērtējuma summas, bet jauni dzīvokļi tiek vērtēti atbilstoši iedzīvotāju pirktspējai un esošajiem darījumiem reģionā, nevis reālajai tirgus cenai. Ja Rīgā jaunu divistabu dzīvokli Bonava Latvija projektos var iegādāties par aptuveni 100 000 eiro, reģionos pirktspēja ir pat divreiz zemāka, kaut arī būvniecības izmaksas – līdzīgas kā galvaspilsētā, līdz ar to riski būvniekiem un bankām – daudz lielāki. Līdz šim nekustamā īpašuma vērtējumi reģionos bijuši zemāki nekā Rīgā, tāpēc pircējam, lai iegādātos kāroto īpašumu, pašam pirkumā nepieciešamas investēt vairāk, kas daudziem nav pa kabatai. Turklāt trūkst pārliecības, ka nepieciešamības gadījumā iegādāto īpašumu varēs pārdot par atbilstošu cenu. Altum jaunās programmas mērķis ir mazināt šo kreditēšanas plaisu starp Rīgu un pārējiem reģioniem, palīdzot veidot stabilāku un aktīvāku nekustamo īpašumu tirgu ārpus galvaspilsētas.

“Jaunas dzīvokļu ēkas ārpus Rīgas tiek celtas salīdzinoši reti, – galvenokārt tur, kur valsts vai pašvaldība nodrošina subsīdijas šādu ēku celtniecībai. Šī iemesla dēļ veselīgs jauno mājokļu tirgus neveidojas, un rezultātā Rīgā dzīvokļi visai plašā klāstā ir pieejami gan īrei, gan tirdzniecībai, bet citās pilsētās jaunie projekti ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Mēs liekam lielas cerības uz Altum reģionu programmas spēku. Skaidrs, ka tā uzreiz neveicinās jaunu mājokļu būvniecību, bet tirgu gan var palīdzēt iekustināt, jo, kur ir pieprasījums, rodas arī piedāvājums. Tā būtu lieliska iespēja vietējiem uzņēmējiem un investoriem papildināt Latvijas dzīvojamo fondu, vienlaikus piesaistot profesionāļus savam reģionam, jo nav noslēpums, ka mājokļu pieejamība ietekmē darba tirgu: kvalificēti speciālisti sagaida ne vien atbilstošu atalgojumu un karjeras izaugsmes iespējas, bet arī ērtu dzīvi darbavietas tuvumā,” norāda Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

“Vietās, kur banku vērtējums biežāk ir piesardzīgs un finansējums netiek piešķirts augstāku risku dēļ, Altum aizdevumi ļauj notikt pirmajiem darījumiem, radot tirgus vēsturi un pamatu, lai nākotnē kreditēšanā iesaistītos arī komercbankas. Tas ir būtisks ieguldījums reģionu attīstībā – cilvēkiem ir iespēja iegādāties mājokli tur, kur viņi vēlas dzīvot un strādāt, nevis piespiedu kārtā pārcelties uz Rīgu. Pagaidām pārsvarā jūtam reģionu iedzīvotāju aktivitāti, tomēr redzamas arī pirmās tendences, ka programma interesē rīdziniekus, kuri apsver iespēju pārcelties uz pieejamākām un mierīgākām teritorijām,” uzsver attīstības finanšu institūcijas Altum privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Ilze Rumba.

Programmas pirmos darbības mēnešus viņa vērtē kā ļoti aktīvus: pirmā mēneša laikā Altum saņemti vairāk nekā 120 pieteikumu, un pirmie aizdevumi jau ir piešķirti. Visvairāk pieteikumu līdz šim saņemti no Vidzemes (38 %), taču programma darbojas visā Latvijā (Zemgale – 31 %, Kurzeme – 15 %, Latgale – 13 %). Vidējais aizdevuma apjoms ir ap 39 000 eiro, bet pieteikumi svārstās no 9500 eiro līdz maksimālajiem 73 999 eiro. Puse pieteikumu (50 %) ir dzīvokļu, 34 % – privātmāju, bet 15 % – viensētu iegādei. Tipiskais programmas lietotājs ir cilvēks ar stabilu ienākumu līmeni, kurš vēlas īpašumā sev mājokli dzīvošanai vai papildus mājokli ģimenei laukos. Vairākos gadījumos tiek iegādāts mājoklis, kas jau tiek īrēts.

Kā skaidro Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, šī statistika parāda mājokļu tirgus potenciālu reģionos: “Kaut arī, runājot par reģioniem, daudziem nāk prātā māja laukos, redzam, ka tā nebūt nav: puse visu interesentu vēlas iegādāties tieši dzīvokļus. Tas tikai apliecina, ka, uzlabojoties iedzīvotāju pirktspējai, reģionos noteikti būtu ne vien interese par otrreizējo mājokļu tirgu, bet arī pieprasījums pēc mājokļiem jaunās daudzdzīvokļu ēkās. Turklāt izskatās, ka ne tikai reģionu iedzīvotāji labprāt vēlas palikt savās mājās, bet arī rīdzinieki izskata iespēju pārcelties uz dzīvi ārpus galvaspilsētas. Iespējams, nekustamā īpašuma tirgus reģionos ir dzīvotspējīgāks, nekā varētu domāt, taču tam ir vajadzīgs kārtīgs grūdiens. Altum programma ir viena no svirām šī mehānisma iekustināšanai.”

Stimulējot tirgu un veicinot pieprasījuma un piedāvājuma dinamikas pieaugumu, varētu cerēt arī uz lielāku būvnieku un investoru interesi par reģioniem, kas ir cieši saistīts ar iedzīvotāju skaitu. “Īres un īpašuma iegādes cenas reģionos bieži vien daudz neatpaliek no galvaspilsētas, ko nevar teikt par atalgojumu. Šī plaisa būtiski ir agrūtinājusi mājokļu tirgus asinsriti reģionos, jo tikai retais laukos var atļauties noīrēt, piemēram, trīsistabu dzīvokli, kas ir ģimenes ērtību minimums. Vienlaikus jāteic, ka lētāks īres dzīvoklis neko neatrisinās, ja darbs būs pieejams tikai Rīgā. Cilvēki nelabprāt meklē darbu tur, kur nav atbilstošas dzīves telpas, bet tur, kur nav cilvēku, darba vietas un mājokļu piedāvājums neveidojas. Reģionu ekonomiskā izaugsme ir komplekss izaicinājums, kam nepieciešams komplekss risinājums,” secina Mareks Kļaviņš.

Viņš uzsver – tirgus izmēram nozīme ir un būs vienmēr, tāpēc gaidīt strauju jaunu mājokļu bumu reģionos šobrīd nav pamata. Tomēr tādas atbalsta programmas kā Altum reģionu programma ir kritiski svarīgas, lai vispār varētu runāt par iespējamu mājokļu tirgus reģionos atdzīvošanos nākotnē.