Rosina noteikt finanšu pratību par obligātu studiju kursu Latvijas augstskolās

Latvijas Bankas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais finanšu pratības indekss sasniedz vien 61 % no maksimālā iespējamā rezultāta, bet atsevišķās grupās, īpaši 18 - 19 gadus vecu jauniešu vidū, finanšu pratības līmenis ir vēl zemāks. Savukārt OECD metodoloģijā par pietiekamu finanšu pratības līmeni tiek uzskatīts vismaz 70 % rezultāts.

“ Augstskolu uzdevums ir ne tikai sagatavot izcilus profesionāļus savā nozarē, bet arī cilvēkus, kuri spēj pieņemt pārdomātus lēmumus ikdienas dzīvē. Finanšu pratība ir tikpat būtiska kā kritiskā domāšana, digitālās prasmes u.c. Neatkarīgi no tā, vai students kļūs par ārstu, juristu, inženieri vai mākslinieku, viņam būs jāprot plānot personīgās finanses, orientēties nodokļu sistēmā, atbildīgi izmantot kredītus un pasargāt sevi no finanšu krāpniecības,” norāda iniciatīvas autores, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, Nacionālās finanšu pratības darba grupas vadības komitejas locekle Jeļena Titko.

Iniciatīvas autori rosina visās Latvijas augstskolās ieviest praktisku 3 ECTS finanšu pratības kursu, kurā studenti apgūtu personīgā budžeta plānošanu, uzkrājumu veidošanu, kredītu un procentu likmju darbības principus, nodokļu un pensiju sistēmu, investīciju pamatus, finanšu drošību, krāpniecības risku atpazīšanu un digitālo finanšu rīku izmantošanu.

Šāda nepieciešamība kļūst arvien aktuālāka arī strauji mainīgās finanšu vides dēļ, jo digitālie maksājumi, investīciju platformas, kriptovalūtas un arvien sarežģītāki finanšu pakalpojumi pieprasa zināšanas, kas trūkst lielai daļai jauniešu.

Finanšu pratības nozīmi apliecina arī krāpniecības statistika - Valsts policijas dati liecina, ka pērn Latvijas iedzīvotāji finanšu krāpniekiem zaudēja 23,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Latvijas Bankas dati liecina, ka izplatītākie krāpšanas veidi ir pirkumu krāpšana, pikšķerēšana, krāpnieciskas investīcijas un neautorizēti maksājumi.

Iniciatīvas autori uzsver, ka piedāvātais kurss nebūtu paredzēts kā būtisks studiju sloga pieaugums - tas būtu īss, praktisks un viegli integrējams augstskolu studiju programmās, līdzīgi kā šobrīd obligātais civilās un vides aizsardzības kurss. Par konkrēto ieviešanas modeli būtu lemjams Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Bankas un augstākās izglītības iestāžu sadarbībā.