Obligācijas Baltijā – pievilcīga ieguldījumu iespēja?

Tomēr pēdējos gados vērojamas būtiskas pārmaiņas, un Baltijas obligāciju tirgus, īpaši Latvijā, strauji attīstās, arvien vairāk vietējiem uzņēmumiem izvēloties emitēt obligācijas. Privātajiem investoriem tas dod plašākas iespējas vairot ienākumus, jo obligācijas šobrīd var nodrošināt būtiski augstāku atdevi nekā tradicionālie uzkrājumu veidi. Der atgādināt, ka obligācija ir aizdevums uzņēmumam no daudziem investoriem, parasti ar fiksētu procentu likmi un noteiktu dzēšanas termiņu. Jauniem investoriem tas var būt viens no saprotamākajiem veidiem, kā iegūt papildu regulārus ienākumus.

Baltijas reģionā korporatīvā obligācija pašlaik vidēji nodrošina ap 8 % gada likmi, savukārt dzēšanas termiņš ir ap 3 gadiem. Tas būtiski atšķiras no banku noguldījumu un norēķinu kontu likmēm, kas šobrīd parasti ir 0-3 % robežās. Rietumeiropā rādītāji ir ievērojami zemāki – augstākas kvalitātes investīciju kategorijas uzņēmumi piedāvā obligācijas vidēji ar 3,2 % gada likmi, bet augstāka riska spekulatīvās kategorijas emitenti – vidēji 4,9 %.

Kāpēc Baltijas uzņēmumi piedāvā daudz vairāk? Skaidrojums lielā mērā ir strukturāls, proti, Eiropā, atšķirībā no ASV, nav vienots finanšu tirgus, bet gan nacionālu tirgu kopums ar atšķirīgām normām, investīciju platformām un investoru paradumiem. Piemēram, Vācijas vai Francijas investors reti apsver iespēju investēt Latvijas korporatīvajās obligācijās, jo šie piedāvājumi ir mazāk pazīstami un nereti grūtāk pieejami. Attiecīgi, ja tirgū piedalās mazāk investoru, uzņēmumiem visbiežāk ir jānodrošina augstāks ienesīgums. Vietējiem investoriem tas dod priekšrocību nopelnīt vairāk, ieguldot uzņēmumos, kuru biznesa modeļi ir saprotami un operē vietējā tirgū. Eiropas finanšu sistēmas sadrumstalotība un nepietiekama kopējā attīstība ir ļāvusi Baltijas bankām ilgstoši uzturēt zemākas noguldījumu un augstākas kreditēšanas likmes nekā Rietumeiropā. Taču līdz ar Baltijas obligāciju tirgus straujo attīstību, bankām Baltijā nāksies aktīvāk konkurēt par noguldītāju un aizņēmēju piesaistīšanu.

Obligācijas biežāk emitē uzņēmumi ar stabilām naudas plūsmām, taustāmiem aktīviem vai reāliem pamatlīdzekļiem loģistikā, ražošanā, lauksaimniecībā, enerģētikā un nekustamā īpašuma nozarēs. Nekustamā īpašuma attīstītāji parasti balstās uz nodrošinājumu, ko sniedz hipotēka uz īpašumu, bet vēlākos attīstības posmos – uz regulāriem nomas ienākumiem. Kā piemēru var minēt AS PN Project – attīstītāju, kas fokusējas uz komerciālajiem īpašumiem. Uzņēmums izmanto obligāciju finansējumu, lai iegādātos un attīstītu biroju ēkas un citus nekustamā īpašuma objektus, kas ilgtermiņā rada stabilus nomas ieņēmumus. Šie ieņēmumi savukārt nodrošina savlaicīgus norēķinus ar investoriem, tostarp kuponu maksājumus un saistību izpildi obligāciju dzēšanas termiņā.

Daudziem investoriem, kas iegulda pirmo reizi, komerciālā nekustamā īpašuma attīstītāji bieži ir vieni no vieglāk saprotamajiem biznesa veidiem. Projekti ir redzami, naudas plūsmas ir salīdzinoši prognozējamas, īpaši, kad projekts tuvojas pabeigšanai, un pamatā esošie aktīvi nereti kalpo kā nodrošinājums.

Obligācijas ir ieguldījumi, tādēļ investoriem jāizvērtē, vai ieguldījums atbilst viņu riska profilam, vai emitents ir finansiāli spēcīgs, vai nozare ir stabila un vai obligācijas ir pietiekami likvīdas. Baltijas obligācijas parasti ir mazāk likvīdas nekā lielo Rietumu tirgu obligācijas, tāpēc nepieciešamības gadījumā ātra pārdošana ne vienmēr var būt iespējama. Tomēr investori nereti jūtas drošāk, ja emitentam ir darbības pieredze, caurskatāma finanšu atskaišu prakse un finansējums ir nodrošināts ar aktīviem.

Iesācējiem obligāciju ieguldīšanā praktiskie soļi ir salīdzinoši vienkārši. Minimālais ieguldījums var svārstīties no 100 līdz 10 000 eiro, un obligācijas var iegādāties bankās, ieguldījumu sabiedrībās vai licencētās tiešsaistes platformās. Kuponu maksājumi parasti tiek veikti vienu vai divas reizes gadā, bet nodokļi tiek piemēroti saskaņā ar kapitāla pieauguma noteikumiem.

Uzkrājējiem, kurus neapmierina zemās noguldījumu likmes, obligāciju tirgus var būt vidusceļš starp naudas turēšanu bez atdeves un akciju tirgum raksturīgo cenu svārstīgumu. Raugoties nākotnē, Baltijas korporatīvo obligāciju tirgus turpmāka attīstība ir neizbēgama. Arvien vairāk uzņēmumu novērtē tirgus finansējuma elastību un konkurētspēju, un mājsaimniecības pakāpeniski kļūst atvērtākas dažādu veidu ieguldījumiem. Kamēr Eiropas finanšu vide saglabāsies sadrumstalota, Baltijā ienesīgums, visticamāk, saglabāsies virs Rietumeiropas līmeņa. Vietējiem investoriem šī kombinācija ar augstāku ienesīgumu, īsākiem maksājumu termiņiem un iespēju ieguldīt pazīstamos uzņēmumos.