Katrs trešais mājokļa kredīts – reģionos

Lielākais pieprasījums bija Ogres, Siguldas, Cēsu un Valmieras novados, savukārt zemākā aktivitāte saglabājas Latgales novados, kur piešķirtā finansējuma apjoms ir būtiski mazāks nekā citos reģionos.

Kopumā mājokļa iegādei vai būvniecībai piešķirto aizdevumu apjoms SEB bankā pērn bija par nepilniem 40% lielāks nekā 2024. gadā, savukārt darījumu skaits pieauga par vairāk nekā ceturtdaļu. 2025. gadā vidējā aizdevuma summa visā Latvijā sasniedza 92 tūkstošus eiro, savukārt reģionos tā bija zemāka – 78 tūkstoši eiro.

“Mājokļu tirgus Latvijā un īpaši Rīgā ir atgriezies uz izaugsmes trajektorijas. Lūzuma punkts bija 2025. gada pavasaris, kad būtiski pieauga pieprasījums pēc mājokļiem un hipotekārajiem kredītiem. Pērn dzīvokļu īres cenas pieauga straujāk nekā iegādes cenas, un acīmredzot sabiedrība ir pielāgojusies ģeopolitiskajiem riskiem, kas iepriekš atturēja cilvēkus no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Savu lomu, protams, nospēlēja arī Euribor likmju stabilizācija. Daudzi, kuri iepriekš īpašuma iegādi bija atlikuši uz vēlāku laiku, pērn pieņēma lēmumu, ka ir īstais brīdis īpašuma iegādei, remontam vai būvniecībai. Sagaidām, ka 2026. gadā kreditēšanas aktivitāte turpināsies, lai gan pieauguma temps varētu būt mērenāks, salīdzinot ar ļoti straujo izrāvienu 2025. gadā,” skaidro SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

No kopējā 2025. gadā piešķirtā finansējuma Rīgā piešķirti ap 44%, Pierīgā – ap 27%, bet reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas – nedaudz mazāk par 30%. Šī proporcija saglabājas stabila jau vairākus gadus, tomēr 2025. gadā tieši reģionos vērojams izteikts pieauguma temps.

Reģionu griezumā līderi ir Ogres, Siguldas, Cēsu un Valmieras novadi, kas kopā veido aptuveni ceturto daļu no visa ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtā finansējuma. Salīdzinājumā ar 2024. gadu piešķirtā finansējuma apjoms šajos novados ir pieaudzis par aptuveni 59%.

Vidzemē piešķirts lielākais reģionu finansējuma apjoms – tur dominē Valmieras, Cēsu un Siguldas novadi, kas veido būtisku daļu no kopējā pieprasījuma. Zemgalē stabilu aktivitāti nodrošina Jelgavas novads. Kurzemē visaugstākais pieprasījums saglabājas Liepājas pusē, savukārt Latgalē pieprasījums joprojām ir viszemākais – vairākos novados piešķirti tikai daži kredīti.

No visa ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtā finansējuma aptuveni 30% nonāk lielajās pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Īpaši izceļas Liepāja, Jelgava un Jūrmala, kur pieprasījums ir vairākas reizes augstāks nekā citās reģionu pilsētās.

Analizējot 2025. gada datus, redzams, ka pircēju izvēle dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Rīgā dominē dzīvokļi jaunajos projektos un energoefektīvos objektos – tie ir biežākais ķīlas veids gan jaunbūvēs, gan otrreizējā tirgū. Pircēji izvēlas kompaktus, modernus dzīvokļus ar zemām uzturēšanas izmaksām, un zaļie kredīti šeit ir izteikti populāri.

Lielajās pilsētās (Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā u.c.) joprojām pārsvarā tiek iegādāti dzīvokļi, taču strauji aug pieprasījums pēc privātmājām un rindu mājām – īpaši piepilsētās.

Reģionu novados galvenā izvēle ir privātmājas, bieži ar zemes gabaliem, kur svarīgs ir plašums, privātums un iespēja ieguldīt renovācijā. Dzīvokļi tiek iegādāti retāk un galvenokārt mazajās pilsētās vai situācijās, kad īpašums tiek pirkts bērniem vai vecākiem.

“Pieprasījums pēc energoefektīviem projektiem saglabāsies arī šogad. Arvien biežāk redzam, ka mājoklis tiek izvēlēts, aprēķinot ne vien aizdevuma nosacījumus, bet arī nākotnes izmaksas. Stabils pieprasījums saglabāsies arī privātmāju segmentā pilsētu tuvumā. Lēnāka attīstība varētu būt novērojama mazāk likvīdiem īpašumiem attālākos reģionos, kā arī energoefektivitātes ziņā vājiem mājokļiem,” noslēdz Māris Opincāns.