• OMX Baltic−0,27%313,82
  • OMX Riga0,07%950,88
  • OMX Tallinn−0,15%2 144
  • OMX Vilnius−0,36%1 500,64
  • S&P 5000,53%7 716,4
  • DOW 300,31%53 628,73
  • Nasdaq 1,21%26 447,35
  • FTSE 100−0,76%10 795,28
  • Nikkei 225−0,2%66 131,98
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,86
  • GBP/EUR0,00%1,17
  • EUR/RUB0,00%100,35
  • OMX Baltic−0,27%313,82
  • OMX Riga0,07%950,88
  • OMX Tallinn−0,15%2 144
  • OMX Vilnius−0,36%1 500,64
  • S&P 5000,53%7 716,4
  • DOW 300,31%53 628,73
  • Nasdaq 1,21%26 447,35
  • FTSE 100−0,76%10 795,28
  • Nikkei 225−0,2%66 131,98
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,86
  • GBP/EUR0,00%1,17
  • EUR/RUB0,00%100,35
Vēlme iedzīvoties vieglā naudā ir bijusi aktuāla visos laikos, taču pēdējo gadu tendences liecina, ka dažādu krāpnieku un to krāpšanas metožu mērogs tikai pieaug. Mēs vairs nerunājam tikai par apkrāpšanas mēģinājumiem vietējā pilsētas tirgū. Tagad par krāpnieku upuri var kļūt jebkurš, kuram ir bankas konts, un pēdējā laikā viņu jaunais mērķis ir privātie investori. Plašāk par statistiku un iespējām sevi pasargāt turpinājumā - Anrija Šmita, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītāja sagatavotajā informācijā.
Anrijs Šmits, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs
  • Anrijs Šmits, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs
Statistika par finanšu krāpšanas apjomu 2022. gadā un šī gada sākumā liecina, ka krāpnieku shēmās aizvien “iekrīt” gana daudz cilvēku, jo krāpšanas apjoms saglabājas aptuveni viena miljona eiro apmērā mēnesī.
Bīstamākie aizvien ir telefonkrāpnieki, kuri pamanās no iedzīvotājiem dažādos veidos izkrāpt prāvus naudas līdzekļus. Taču pieaug arī investīciju krāpšanas mēģinājumi. Tā šī gada pirmajos divos mēnešos kopumā tika konstatēti 479 telefonkrāpšanas gadījumi un novērsti 528 krāpšanas mēģinājumi, kamēr investīciju krāpšanas gadījumi bija 522 un novērsti tika 1152 mēģinājumi.
Jāatzīmē, ka investīciju krāpšanas mēģinājumi tiek novērsti biežāk, jo šajos gadījumos klienti mēdz būt vērīgāki, nekā telefonkrāpnieku upuri. Taču ne visi.
Treškārt, krāpnieki sola 0 risku un milzu peļņu. Taču realitātē neviens ieguldījums nav bez riska un vidējā peļņa sabalansētiem ieguldījumiem visbiežāk svārstās no 6% līdz padsmit procentiem gadā. Ne velti saka – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, ir meklēt informāciju Google par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām.
Tāpat ieteicams pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas mājaslapā. Krāpnieki parasti darbojas nelegāli, un šajā sarakstā viņus neatradīsi. Tādā gadījumā zini, ka valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Ja izvēlēsies ieguldīt uzņēmumā, kas nav šajā sarakstā, uzņemies lielu risku naudu pazaudēt.
Kopumā jāsaka, ka investīciju krāpnieki mēdz būt arī gana “slīpēti”. Ja telefonkrāpnieki pārsvarā ir agresīvi, uzbrūkoši, runā krievu valodā un viņu mērķis ir saņemt bankas konta pieejas datus, tad investīciju krāpnieki darbojas pārdomātāk un viņu mērķis ir, lai pamata darbības veic pats cilvēks, it kā ieguldot savu naudu. Noziedznieki pat izveido viltus sociālo tīklu profilus vai tīmekļvietnes, kur redzama grezna dzīve, turklāt katrs šis gadījums tiek pasniegts kā neticams veiksmes stāsts, kas pieejams ikvienam, investējot konkrētajā vietnē. Ja šādu krāpšanas gadījumu neizdosies novērst, visdrīzāk bagāts kļūs kāds cits, nevis jūs. Tāpēc pirms naudas ieguldīšanas vienmēr pārliecināties par pakalpojumu sniedzēju iepriekšējo darbību un reputāciju.

Saistītie raksti

Viedokļi
  • 08.02.23, 13:12
3 stāsti no dzīves par cilvēkiem, kas saskārušies ar finanšu krāpniekiem
Finanšu krāpnieki kļūst arvien radošāki un arī gudrāki, izmantojot arvien jaunas metodes, kā apmuļķot potenciālos upurus. Finanšu nozares asociācija apkopojusi trīs šādus stāstus, kas var būt noderīga mācība ikvienam no mums, jo mācīties no citu kļūdām ir ievērojami nesāpīgāk nekā pieļaut savējās.
Biržas jaunumi
  • 09.02.23, 09:39
Finanšu krāpnieku “topā” pērn arī investīciju krāpšana
Finanšu noziedznieki joprojām ir aktīvi un turpina izkrāpt naudas līdzekļus no banku klientiem, izmantojot tādas ierastās shēmas kā pikšķerēšanu, investīciju krāpšanu, kā arī izdomājot jaunas. Lai arī krāpniecisku uzbrukumu skaits Latvijā arvien ir augsts, aizvadītājā gadā palielinājies arī novērsto gadījumu skaits un atgūtās summas.
Biržas jaunumi
  • 06.01.23, 14:53
Marks Kubans brīdina par iespējamu jaunu kriptovalūtu skandālu un krāpšanu
Kriptovalūtu nozari pēdējos mēnešos ir skāruši neskaitāmi skandāli, kas ir krasi vairojuši skepsi un neuzticēšanos plašākā sabiedrībā un mudinājuši aicināt regulatorus biežāk iejaukties. Miljardieris un investors Marks Kubans (Mark Cuban) stāsta TheStreet, ka drīzumā kriptovalūtu industriju satricinās jauns skandāls.
Satura mārketings
  • 25.08.26, 11:50
Uz “Hepsor” obligācijām ar 9,5% procentu likmi var parakstīties līdz 4. septembrim
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu