Kaspara blogs nr.6: privātais investors kā biržas dzinējspēks

Septembris ir noslēdzies, un tas ir noslēdzies ar turpmāku kritumu akciju cenās. Domājot par kritumu, vēlējos izpētīt un apskatīt dažus grafikus, veikt savas atzīmes un mēģināt “pafunktierēt”, kas notiek un kas potenciāli varētu notikt ar akcijām tālāk.

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināti prospekti, bet šajā nedēļā ir sākusies pieteikšanās uz DelfinGroup akciju izsoli. Lai arī akciju pārdošanas iemesli ir skaidri uzrakstīti gan preses relīzēs, gan prospektos, tomēr jautājumi investoriem ir. Šajā ierakstā izklāstīšu savas pārdomas par šo akciju piedāvājumu.

Ja man pašam nebūtu kredītsaistību, visticamāk, tik bieži Euribor likmēm līdzi es nesekotu. Euribor likmju kāpums konservatīviem kredītņēmējiem nebūs ļoti liels slogs, tomēr maksimālistiem tas varētu būt personīgās krīzes katalizators.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?