Katru dienu iesāku ar sava portfeļa vērtības apskatīšanu. Kā nenāk, tā nenāk ilgi gaidītais brīdis, kas mans portfelis pārsniegtu vismaz savu sākotnējo vērtību. Vai šādām gaidām vispār atmest ar roku?
Kopš uzsāku savas investīciju gaitas pagājuša gada novembrī mans portfelis plusos jeb virs tā sākotnējās vērtības ir bijis vien īsu brīdi – pērnā gada decembrī.
Pagājušajā nedēļā rakstīju, ka savu nākamo investīciju veikšu zaļās enerģijas uzņēmuma Enefit Green. Darījums ir paveikts un mans portfelis ir papildināts.
Sevi uzskatu par ilgtermiņa investoru, taču tas nenozīmē, ka nevajadzētu ik pa laikam rūpīgi izvērtēt savu portfeli un atbrīvoties no kādas pozīcijas, ja situācija ir mainījusies un ja tai vairs nesagaidu labu sniegumu.
Virši savas finanšu atskaites sniedz reizi pusgadā. Pirms pāris dienām ir iznākuši jaunākie dati un tā kā Virši ir manā portfelī, tad izvērtēšu to jaunākos rezultātus.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.