Lindas jautājums: Kā notiek spekulēšana finanšu tirgos?
Vēl no padomju laikiem daudziem no mums ir nosēdusies pārliecība, ka spekulēt ir darīt kaut ko sliktu, bet ko nozīmē spekulēšana finanšu tirgos? Kāpēc spekulēt ir slikti, ja tas nozīmē vien ātru peļņas gūšanu, pareizi izmantojot situāciju?
Daudziem spekulēšana saistās ar padomju laikiem, kad kādam bija iespēja aiziet uz bāzi, dabūt lētas džinsa bikses, bet pēc tam pārdot tās citiem ar trīskāršu uzcenojumu.
Foto: Scanpix
Lai izprastu, kas tad īsti ir spekulēšana un kāpēc tā ir vēlama vai nevēlama darbība investoriem, sazinājos ar Andri Lāriņu, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītāju, kurš piekrita vienkāršiem vārdiem izskaidrot šo jautājumu.
Beidzamajā laikā daudz dzirdams par obligācijām. Eksperti apgalvo, ka tas ir labvēlīgs laiks tieši obligācijām, arī Latvijas uzņēmumi izlaiž obligācijas, tāpēc laiks arī man par šo tēmu painteresēties vairāk. Kas ir obligācijas? Kā “parastais” cilvēks var tajās ieguldīt? Ar ko obligācijas atšķiras no akcijām?
Beidzamajā laikā investīciju vidē daudz dzirdams un lasāms par zeltu, tāpēc aizdomājos, kā tad praksē notiek zelta iegāde. Visticamāk, nav tā, ka ieejam veikalā un mums tiek iesvērts vajadzīgais zelta daudzums. Bet kā tad ir?
Šonedēļ vēlos parunāt par fondiem, jo par akcijām jau diezgan daudz esam paspējuši noskaidrot visos manos iepriekšējos jautājumos. Sāksim no sākuma. Kas ir fondi? Kā izvēlēties īsto? Kā sākt ieguldīt fondos? Un vispār – ar ko tie atšķiras no akcijām?
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.