Baltijas mājsaimniecības banku depozītos tur desmitiem miljardu eiro

Tajā pašā laikā dati no reģiona centrālajām bankām un finanšu uzraugiem norāda uz būtiskām strukturālām izmaiņām — pateicoties jaunajai investoru paaudzei un tās ieguldīšanas paradumiem, tirgum piesaistītie finanšu aktīvi ieņem aizvien nozīmīgāku pozīciju Baltijas valstu mājsaimniecību bilancēs. Jaunā investoru paaudze maina ieguldīšanas paradumus, izvēloties ieguldīt arī alternatīvos finanšu instrumentos.

Igaunija piedāvā vispilnīgāko skatu uz to, kur varētu virzīties Baltijas reģiona mājsaimniecību ieguldījumi. 2025. gada beigās kopējais depozītu apjoms Igaunijas bankās sasniedza 33,5 miljardus eiro, kas bija par 5% (jeb 1,5 miljardiem eiro) vairāk nekā gadu iepriekš. Valstī vidējais norēķinu konta atlikums privātpersonām bija 3530 eiro, savukārt vidējais termiņdepozīta apmērs sasniedza 8251 eiro.

Tomēr paralēli banku depozītu rādītājiem būtiski auguši privātpersonu ieguldījumi citos finanšu aktīvos. 2025. gadā ieguldījumi otrā un trešā pensiju līmeņa plānos sasniedza 7,95 miljardus eiro. Alternatīvajos investīciju fondos bija ieguldīti 2,8 miljardi eiro. Igaunijas bankās un investīciju firmās glabāto vērstpapīru vērtība bija 5,5 miljardi eiro, savukārt finanšu portfeļos tika pārvaldīti aktīvi 555 miljonu eiro apmērā. No strukturālās perspektīvas raugoties, būtiski, ka laikā no 2013. gada līdz 2024. gadam Igaunijas mājsaimniecību ieguldījumi vērtspapīros, fondos, obligācijās un līdzīgos finanšu instrumentos pieauga no 10% līdz 20%, proti, desmit gadu laikā šādu ieguldījumu īpatsvars dubultojās.

Saskaņā ar Lietuvas Centrālās bankas datiem 2026. gada aprīlī mājsaimniecību depozītu apmērs Lietuvā sasniedza 30,6 miljardus eiro, kas bija par 18,9% vairāk nekā gadu iepriekš. 2025. gada decembrī vidējā procentu likme jauniem termiņdepozītiem bija vien 1,79%.

Uz šīs fona Lietuvā pieaug arī investīcijas citos finanšu aktīvos. Saskaņā ar Lietuvas Centrālās bankas datiem 2024. gadā privāto investoru finanšu instrumentu (ieskaitot vērtspapīrus, obligācijas un investīciju fondus) kopējā vērtība sasniedza apmēram 3,3 miljardus eiro, atspoguļojot nelielu, bet augošu tendenci Lietuvas kopējos mājsaimniecību noguldījumos.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2026. gada februārī mājsaimniecības Latvijā depozītos turēja 12,2 miljardus eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Privātpersonām pieejamās termiņnoguldījumu procentu likmes ir apmēram 2% robežās; līdzīgu likmi — 2,3% — piedāvā Valsts kases 12 mēnešu krājobligācijas, kas motivāciju naudu ieguldīt kaut vai viengadīgā fiksētā depozītā padara ļoti zemu.

"Pārsteidz ne tikai tas, cik daudz naudas Baltijas valstu mājsaimniecības tur banku depozītos, bet arī šo noguldījumu procentu likme — labākajā gadījumā tā ir 2%, nenosedzot pat inflāciju. Cilvēki izvēlas depozītus nevis tāpēc, ka ir veikuši rūpīgus aprēķinus, bet drīzāk gan tāpēc, ka tie, iepretim finanšu instrumentiem, ir pazīstami. Pamatā tas ir uzticības, ne naudas jautājums. Un uzticību var stiprināt," pauž Mārtiņš Šulte, Mintos vadītājs un līdzdibinātājs.

Baltijas valstis nav izņēmums; arī citviet Eiropā mājsaimniecības lielāko daļu iekrājumu izvēlas turēt banku depozītos. Ņemot vērā pašreizējās likmes — nevis finansiāli motivēti, bet tāpēc, ka “tā ir ierasts”. Zemās procentu likmes ir mazinājušas loģiku veidot uzkrājumus šādi, bet nav “pārrāvušas” ieradumu. 2026. gada maijā publicētie Mintos platformas dati atklāj, ka portfeļa diversifikācijā un aktivitātē Baltijas investori pārspēj savus kolēģus citviet Eiropā, Baltijas investīciju apjoma pieagumam vairāk nekā divkārt pārsniedzot Eiropas Ekonomikas zonas vidējo rādītāju.