Bankas nopelna par 27% mazāk

Peļņas samazinājumu galvenokārt noteica mazāki tīrie procentu ienākumi (par 137.6 milj. eiro jeb 16 %) un administratīvo izdevumu kāpums par 31.7 milj. eiro jeb 6.8 %, ko būtiski ietekmēja arī solidaritātes iemaksas.

Līdz ar to arī kapitāla atdeves un izmaksu attiecības pret ienākumiem rādītāji gada deviņos mēnešos ir pasliktinājušies, attiecīgi līdz 12.2 % un 55.9 %.

Aktīva kreditēšana turpinājās arī 2025. gada 3. ceturksnī, kopējam banku sektora kredītportfelim pieaugot par 668 milj. eiro jeb 3.8 %.

3. ceturksnī līdzīgi pieauguma tempi vērojami gan iekšzemes uzņēmumu segmentā (+309.5 milj. eiro jeb 4.4 %), gan mājsaimniecību segmentā (+290.5 milj. eiro jeb 4.2 %).

Lai arī kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apmērs 2025. gada 3. ceturkšņa laikā pieauga par gandrīz 300 milj. eiro jeb 1.2%, tas ievērojami atpalika no izsniegto kredītu pieauguma. Pieaugums vērojams gan iekšzemes nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentos. Stabilizējoties noguldījumu likmēm, nedaudz audzis arī termiņnoguldījumu apmērs un īpatsvars.

Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās stabila. Ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars ceturkšņa laikā pieauga par 0.1 procentu punktu un sasniedza 2.6 %. To ietekmēja ienākumus nenesošo kredītu apmēra pieaugums par 6.1 %, kas saistāms ar atsevišķām kredītsaistībām uzņēmumu segmentā un neliecina par vispārēju banku kredītu kvalitātes pasliktināšanos. Ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars iekšzemes uzņēmumu portfelī saglabājas zems (2.2 %), tajā pašā laikā iekšzemes mājsaimniecību portfelī šādu kredītu īpatsvars ir tikai 1.2%, norādot uz mājsaimniecību finansiālu noturību.

Banku sektora kapitāla rādītāji saglabājas augsti, taču ar lejupvērstu tendenci, jo aktīvās kreditēšanas ietekmē riska svērto aktīvu apmērs turpināja pieaugt, kamēr pašu kapitāls saglabājas gandrīz iepriekšējā līmenī. Kopējais kapitāla rādītājs ceturkšņa laikā samazinājās no 22.6 % uz 21.9 %, bet pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs – no 20.5 % uz 19.8 %.