Notiks Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā plānots izskatīt sagatavoto izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu, iespējamos komisijas maksu ierobežojumus juridiskajām personām aizdevumu pirmstermiņa atmaksas un pārkreditācijas gadījumos, kā arī risinājumus krāpniecisku darījumu riska mazināšanai finanšu sektorā, informē Finanšu ministrija.
Padomes sēdē paredzēts izskatīt sagatavoto izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas izveidi. Izvērtējums sagatavots atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam rīcības plānam investīciju piesaistei un finanšu pieejamības uzlabošanai tautsaimniecībā, analizējot dažādus rīcības scenārijus, kā arī vienotas institūcijas izveides ieguvumus, riskus un iespējamo finansiālo ietekmi. Jāatzīmē, ka šobrīd kreditētāju uzraudzību īsteno trīs iestādes – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Lai arī šo institūciju kompetences ir noteiktas normatīvajos aktos, ikdienas uzraudzībā ne vienmēr ir iespēja skaidri noteikt šo robežšķirtni, kas tirgus dalībniekiem rada sarežģījumus ikdienas darbībā.
Tāpat sēdē tiks turpināta diskusija par iespējām ieviest komisijas maksu ierobežojumus juridiskajām personām gadījumos, kad aizdevums tiek atmaksāts pirms termiņa vai pārfinansēts pie cita aizdevēja. Iepriekš Finanšu sektora attīstības padome vienojās ieviest monitoringa periodu, lai konstatētu kā komisijas maksas praksē tiek piemērotas. Sēdes laikā paredzēts uzklausīt Latvijas Bankas prezentāciju par aktuālo situāciju komisijas maksu piemērošanā juridisko personu pārkreditācijas procesā.
Finanšu sektora attīstības padome izskatīs arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas sagatavoto informāciju par situāciju ar krāpnieciskiem darījumiem finanšu sektorā. Padomes locekļi lems par iespējamiem risinājumiem krāpniecības risku mazināšanai un finanšu sistēmas drošības stiprināšanai.
Raksts turpinās pēc reklāmas
FSAP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.
Atbilstoši finanšu sektora attīstības padomes nolikumam Finanšu sektora attīstības padomes locekļi ir Ministru prezidente (padomes priekšsēdētāja), ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Fintech Latvija asociācijas vadītāja un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai gan pamata uzmanība investora Andra ieguldījumu portfelī ir pievērsta akcijām un indeksu fondiem, viens no
investora Andra portfeļa ieguldījumiem ir arī uzņēmumu aizdevumu platformā Capitalia. Šis ieguldījums neuzkrītoši, bet pastāvīgi un pasīvi ir pelnījis 10% gadā, pierādot, ka disciplinēta ieguldīšana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumos Baltijā spēj ģenerēt stabilu ienesīgumu, kas ievērojami pārsniedz mūsu reģiona obligāciju tirgus rādītājus. Šis ir īss apskats par to, kā investoram Andrim ir veicies ar ieguldījumiem Capitalia platformā.