Ekonomika 2025. gadā augusi straujāk nekā iepriekš gaidīts

Stagnējošais eksports bija darvas karote pērnā gada ekonomikas medus mucā. Gadā kopumā pakalpojumu eksportā redzējām izaugsmi 1% apmērā, bet preču eksportā – nelielu kritumu. Savukārt gada nogalē eksports saruka gan preču, gan – jo īpaši – pakalpojumu pusē, būtiski samazinoties transporta pakalpojumu eksportam.

Preču eksportu cita starpā negatīvi ietekmējis tas, ka apgrozījums uz ASV 4. ceturksnī sarucis par teju 27% pret pērno gadu, kas saistāms ar tarifiem. Lielu daļu Trampa noteikto tarifu ASV Augstākā tiesa 20. februārī, pasludināja par nelikumīgiem. Tas radījis jaunu haosu. ASV prezidenta administrācija ir apņēmusies tarifu sienu uzcelt no jauna, balstoties uz citām pilnvarām. Visām valstīm uz 150 dienu periodu tika nekavējoties uzlikti papildu 10% tarifi, ko draud palielināt līdz 15%. Plānots arī izmantot citas ASV likumos paredzētās pilnvaras, kuru aktivizēšanai gan nepieciešama iepriekšēja izmeklēšana, kas secinātu, ka partnervalstis izmanto negodīgas tirdzniecības prakses vai ka atsevišķu produktu imports rada nacionālās drošības draudus. Līdz ar to šāda tipa tarifu uzlikšana ir krietni laikietilpīgāks process.

Ir daudz neskaidrību, ASV tirdzniecības partneri uztraucas par to, vai jauno tarifu apjoms nepārsniegs to, ko paredz iepriekš noslēgtās tirdzniecības vienošanās. Piemēram, ES gadījumā – ja minētais papildu tarifs tiek palielināts līdz 15% (kā prezidents Tramps ir draudējis), tad tarifi uz aptuveni 7% no ES eksporta pārsniegtu 15% maksimālo robežu, par kuru iepriekš bija vienošanās.

Kopumā skaidrs, ka tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz mūsu eksporta iespējām vēl turpināsim redzēt. Tādēļ ļoti iespējams, ka uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība, kas pērn bija galvenais ekonomikas virzītājspēks, šogad augs ievērojami lēnāk. Tomēr iekšējā pieprasījuma (patēriņa un investīciju) vilkme turpināsies, un kopumā Swedbank prognozē, ka IKP šogad augs nedaudz straujāk nekā pērn – par 2,3%.