Baltijas kapitāla tirgus attīstība kļūst par reģiona ekonomikas stratēģisko prioritāti

Konferences atklāšanas runās gan Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, gan Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons uzsvēra, ka attīstīts kapitāla tirgus nav luksuss, bet gan nepieciešamība – priekšnoteikums reģiona ekonomiskajai izaugsmei, noturībai un spējai pašfinansēt nākotnes attīstību.

Mārtiņš Kazāks norādīja, ka Baltijas valstīs un Eiropā kopumā kapitāla tirgum ir būtiska loma, lai veicinātu ekonomikas strukturālās pārmaiņas un reģiona globālo konkurētspēju. Eiropas līmenī nepieciešams beidzot izveidot pilnībā strādājošu vienotu finanšu tirgu, mazinot tā fragmentāciju. Kvalitatīviem lēmumiem un produktīvām investīcijām izšķiroši svarīga ir finanšu pratība – gan privātpersonu, gan uzņēmumu līmenī. "Stiprs kapitāla tirgus Baltijā neizveidosies vienas dienas laikā. Tomēr ar neatlaidību, reģionālo sadarbību un modernu politikas ietvaru un domāšanas veidu mēs varam izveidot tādu kapitāla tirgu, kas būtu dinamisks, inovatīvs, atvērts un atbildīgs."

Arī Roberts Idelsons uzsvēra finanšu pratības nozīmi, īpaši uzņēmēju vidū, norādot, ka tieši šeit slēpjas viens no lielākajiem Baltijas reģiona izaugsmes rezervju avotiem. Viņš akcentēja, ka kapitāla tirgus instrumentu plašāka izmantošana var būtiski stiprināt uzņēmumu finansēšanas iespējas un ekonomikas struktūru. Idelsons arī norādīja, ka Baltijas obligāciju tirgus izaugsme būtībā tikai sākas– investoru interese un emitentu aktivitāte rāda, ka turpmākajos gados obligāciju emisiju aktivitātes potenciāls ir ļoti liels.

Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Lietuvas Republikas finanšu ministrs Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministrs Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidents, finanšu direktors Burkhard Kübel-Sorger paneļdiskusijā par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā vienoti uzsvēra, ka Baltijas kapitāla tirgu attīstībai nepieciešami strukturāli risinājumi. Diskusijā izskanēja vairākas kopīgas prioritātes: būtiski palielināt kapitāla tirgus likviditāti, veicināt valsts kapitālsabiedrību nonākšanu biržā, mazināt lieku regulējumu, veicināt iedzīvotāju ieguldījumus ar nodokļu atvieglojumiem un ļaut pensiju plāniem ieguldīt brīvāk, tādējādi nodrošinot lielāku vietējo kapitāla plūsmu ekonomikas attīstībā. Tika uzsvērts, ka veiksmīgi publiskie piedāvājumi iespējami tikai tad, ja uzņēmumiem ir skaidrs un pārliecinošs izaugsmes stāsts.

Tāpat ministri norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir likviditātes piesaiste vietējam akciju tirgum, savukārt lielākā reģionālā integrācija un ciešāka Baltijas sadarbība ļautu tirgum kļūt konkurētspējīgākam un pieejamākam starptautiskajiem investoriem. Ministri bija vienisprātis – tikai ar koordinētu valsts politiku, aktīvāku investoru iesaisti un tirgus dalībnieku sadarbību Baltijas kapitāla tirgus var sasniegt savu potenciālu.

Kapitāla tirgus statistika liecina, ka Baltijas korporatīvo obligāciju tirgus dinamiski aug, kopējam piesaistīto līdzekļu apjomam pārsniedzot 6 miljardus eiro, ko emitējuši vairāk nekā 110 uzņēmumi Baltijā. Šie iespaidīgie izaugsmes cipari ir lielā mērā sadarbības rezultāts starp politikas veidotājiem, regulatoriem un privāto sektoru, ko veicina tādi pasākumi kā Baltic Capital Markets Conference.