Novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 tūkstošu eiro apmērā

Novembris un decembris tradicionāli ir periods, kad finanšu krāpnieki aktivizējas un viņi izmanto gan viltotus izpārdošanas piedāvājumus un neīstas kurjeru ziņas, gan krāpnieciskus zvanus banku, policijas un citu iestāžu vārdā.

Kopumā bankām šogad izdevies novērst vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem tos īstenot, liecina FNA apkopotie dati. Aizvadītajā mēnesī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumus, pasargājot vairāk nekā 715 tūkstošus eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 tūkstošu eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 tūkstošu eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt, īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 tūkstoši eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanās izkrāpti 500 tūkstoši eiro.

Krāpnieki veido viltus interneta veikalus un īpaši izdevīgus piedāvājumus, ko aktīvi reklamē sociālajos tīklos. Nereti tiek atdarināts īstu veikalu dizains un domēna nosaukums, radot iespaidu par uzticamu tirgotāju. Tāpat krāpnieki publicē sludinājumus tādās vietnēs kā ss.lv un andelemandele.lv, mudinot veikt priekšapmaksu par precēm, kas netiek piegādātas.

Pazīmes, kas liecina par krāpšanu, ir neticami zema cena, nekvalitatīva mājaslapa, nepilnīga kontaktinformācija, kas nav autentiska, un aizdomīgas atsauksmes.

Izmantojot aktīvo piegāžu laiku, kad lielākajai daļai iedzīvotāju potenciāli gaidāms kāds sūtījums, piemēram, pirkumu piegāde no interneta veikaliem vai dāvana no kāda tuvinieka, krāpnieki bieži uzdodas par kurjeru pakalpojumu sniedzējiem. SMS, e-pastā un ziņojumu lietotnēs tiek sūtītas saites, kas it kā pārstāv Omniva, DPD, Latvijas Pastu vai kādu citu uzņēmumu, aicinot "apstiprināt sūtījumu" vai ievadīt kartes datus. Bieži krāpnieki uzdodas arī par pircējiem - sūta pārdevējiem viltus saiti un mēģina iegūt norēķinu kartes informāciju.

Pazīmes, kas liecina par krāpniecisku īsziņu vai e-pastu, ir aizdomīga vai nepareizi uzrakstīta saite uz interneta adresi. Saitē tiek pieprasīti bankas piekļuves dati, kartes informācija vai Smart-ID kodi. Bieži ziņa mudina steidzami apstiprināt sūtījumu vai maksājumu.

Aktīvi kļūst arī telefonkrāpnieki, kas zvana iedzīvotājiem, uzdodoties par banku, Valsts policijas darbiniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem vai citām iestādēm. Izmantojot stāstus par "aizdomīgiem notikumiem", viņi mēģina iegūt personas datus, internetbankas piekļuves informāciju un Smart-ID kodus.

Svarīgi atcerēties, ka ne banka, ne policija un neviena cita iestāde vai persona nekad neprasīs nosaukt Smart-ID kodus, karšu datus vai internetbankas lietotāja informāciju pa telefonu.

Vērtējot datus par aizvadītajiem desmit mēnešiem, bankām izdevies pasargāt vairāk nekā 11 miljonus eiro, kamēr iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni 10 miljoni eiro. Tas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šajā pašā periodā krāpniekiem bija izdevies izkrāpt jau 13,7 miljonus eiro.