Inflācija eirozonā uzrāda nopietnas mazināšanās pazīmes

Septiņas reizes gadā ECB padomes sapulces notiek Frankfurtē, bet reizi gadā ECB padome dodas uz kādu no eirozonas valstīm (Latvijā ECB vadība viesojās 2018. gada jūnijā). Pēc 15 gadu pārtraukuma šogad kārta atkal pienāca Grieķijai un sapulces rezultāts ir diezgan simbolisks – pirmā procentu likmju nepaaugstināšana kopš pagājušā gada jūlija. Grieķija ir eirozonas valsts ar visaugstāko parāda līmeni pret IKP (173%) un augot procentu likmēm ļoti strauji pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodienas sanāksmē lēma, ka aizņēmumu izmaksas paliks nemainīgas. Tā apturēja agresīvāko procentu likmju paaugstināšanas ciklu savā vēsturē.

2023. gada septembrī eirozonas gada inflācija bija 4.3%, kas bija zemāka salīdzinājumā ar 5.2% gada inflāciju augustā. Pirms gada šis rādītājs bija 9.9%.

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.