Inflācija eirozonā uzrāda nopietnas mazināšanās pazīmes

Septiņas reizes gadā ECB padomes sapulces notiek Frankfurtē, bet reizi gadā ECB padome dodas uz kādu no eirozonas valstīm (Latvijā ECB vadība viesojās 2018. gada jūnijā). Pēc 15 gadu pārtraukuma šogad kārta atkal pienāca Grieķijai un sapulces rezultāts ir diezgan simbolisks – pirmā procentu likmju nepaaugstināšana kopš pagājušā gada jūlija. Grieķija ir eirozonas valsts ar visaugstāko parāda līmeni pret IKP (173%) un augot procentu likmēm ļoti strauji pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodienas sanāksmē lēma, ka aizņēmumu izmaksas paliks nemainīgas. Tā apturēja agresīvāko procentu likmju paaugstināšanas ciklu savā vēsturē.

2023. gada septembrī eirozonas gada inflācija bija 4.3%, kas bija zemāka salīdzinājumā ar 5.2% gada inflāciju augustā. Pirms gada šis rādītājs bija 9.9%.

Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.