Kas tālāk sagaidāms no Eiropas Centrālās bankas

Šobrīd monetārās politikas veidotāji, ekonomisti, finanšu tirgus dalībnieki nodarbojas ar spekulācijām par to, kad tiks sasniegts inflācijas maksimums. Attiecīgi, tā kā inflācijas līknes joprojām nav precizētas, pieaug pārliecība, ka centrālās bankas ir gatavas upurēt ekonomikas izaugsmi cīņā pret cenu pieaugumu.

"Mums ir nepieciešams, lai centrālās bankas atgrieztos pie savas galvenās funkcijas - nodrošinātu cenu stabilitāti. Pēc 2008. gada krīzes tās vairāk koncentrējās uz ekonomikas un akciju tirgu glābšanu,” norādījis Swedbank Lietuvas eksperts Vaidas Paukštys.

Savā beidzamajā sanāksmē ECB nolēma no jūlija pārtraukt neto aktīvu iegādi saskaņā ar aktīvu iegādes programmu, kas paredzēta, lai sniegtu kvantitatīvu atbalstu eirozonas ekonomikai. Procentu likmes saglabājas negatīvas, un aktīvu iegāde eirozonā notiek laikā, kad inflācija ir rekordaugsta – 8.1% līmenī.

ECB ir pēdējā no pasaules lielākajām centrālajām bankām, kas paaugstina likmes, īpaši atpaliekot no Federālās rezervju sistēmas.

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd uzskata, ka ECB jūlijā paaugstinās kredītiestāžu noguldījumu procentu likmes par 25 bāzes punktiem, līdz mīnus 0.25%, septembrī tam sekos kāpums par 50 bāzes punktiem līdz 0.25%, un jau gada beigās noguldījumu procentu likmei vajadzētu pārsniegt 1%, jo tirgus sagaida, ka oktobra un decembra sēdēs saglabāsies procentu pieaugums par 50 bāzes punktiem.

Savā pēdējā sanāksmē ECB būtiski pārskatīja eirozonas inflācijas prognozes un pārskatīja ekonomiskās izaugsmes prognozes.

Saskaņā ar jaunajām ECB ekonomistu prognozēm 2022. gadā gada inflācija būs 6.8%, bet 2023. un 2024. gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 3.5% un 2.1%. Paredzams, ka inflācija, neskaitot enerģiju un pārtiku, būs vidēji 3.3% 2022. gadā, 2.8% 2023. gadā un 2.3% 2024. gadā.

2022. gadā reālā IKP gada pieauguma temps sasniegs 2.8%, pēc ECB prognozēm, un 2.1% 2023. un 2024. gadā.