Krievijas naftas giganta peļņa pērn pieauga sešas reizes
Krievijas enerģētikas giganta Rosneft tīrā peļņa pagājušajā gadā pieauga līdz 11.7 mljrd. dolāru, jo pieprasījums strauji auga. Taču peļņa bija mazāka, nekā gaidīts, un tas izraisīja akciju kritumu, vēsta Reuters.
Lai gan peļņas pieagums bija seškārtīgs, tas tomēr nepiepildīja analītiķu prognozes par peļņu 13.3 mljrd. dolāru apmērā. Šodien Maskavas biržā Rosneft akcija nokritusies par 3.3% līdz 551 rublim. Tomēr Krievijas akciju indeksi šodien kopumā ir strauji samazinājušies Amerikas Savienoto Valstu pieaugošo procentu likmju gaidās un ģeopolitiskās spriedzes ietekmē.
Naftas cena ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2014. gada. Goldman Sachs prognozē, kā 2022. gada otrajā pusē tās cena varētu sasniegt 100 ASV dolārus par barelu. Diemžēl, OPEC+ iespējas un vēlme pazemināt naftas cenas ir ierobežotas.
Spānijas globālais enerģētikas uzņēmums ir sācis pāreju, lai novirzītu savu biznesa fokusu no fosilā kurināmā uz zaļās enerģijas ražošanu. Gala mērķis ir panākt, lai uzņēmums līdz 2050. gadam kļūtu oglekļa neitrāls (carbon neutral).
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.