Divkāršojies parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits jaunajos projektos

Vienlaikus, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, vidējā izsniegtā hipotekārā kredīta summa pieaugusi par 9,3 %, pārsniedzot 95 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem par hipotekārās kreditēšanas aktivitāti, 2026. gada pirmajā ceturksnī mājokļu pircēju aktivitāte Latvijā raksturojama kā mērena, saglabājot iepriekšējā gada tendenci un vidēji mēnesī rezidentiem izsniedzot 73,11 miljonus eiro hipotekārajos kredītos.

Arī Citadele dati apliecina, ka pircēju aktivitāte saglabājusies stabila, un 2026. gada pirmajā ceturksnī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bijis līdzvērtīgs 2025. gada attiecīgajam periodam. Vienlaikus joprojām vērojams, ka aptuveni 80 % gadījumu mājokļa iegādei izvēlēti dzīvokļi, savukārt 20 % – privātmājas. Reģionālā griezumā aptuveni puse darījumu notikuši Rīgā, kam sekojuši Pierīga un pārējie Latvijas reģioni.

Turpina bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa:“Šī gada pirmais ceturksnis iezīmē pozitīvas tendences jauno mājokļu segmentā gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma aspekta. Gada sākumā nekustamā īpašuma tirgū tika izsludināts salīdzinoši liels jaunu būvprojektu skaits, piedāvājot mājokļu rezervācijas dažādos segmentos un apkaimēs, kas būtiski veicinājis arī parakstīto hipotekāro kredītu līgumu pieaugumu. Kopumā lielāko hipotekāro kredītņēmēju daļu jeb 43 % veidojuši jaunie speciālisti - iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 45 gadiem.”

Artis Zeiļa papildina, ka saskaņā ar bankas Citadele datiem patērētāji visbiežāk izvēlējušies hipotekāro kredītu ar vidējo atmaksas termiņu līdz 23 gadiem. Vienlaikus 40 % kredītņēmēju pirmo iemaksu veikuši 20 % apmērā no īpašuma vērtības, savukārt 56 % – mazāk nekā 20 % apmērā. Pozitīva tendence vērojama arī daudzbērnu jeb goda ģimeņu segmentā, proti, to īpatsvars jau pēdējos trīs ceturkšņus saglabājies stabils, veidojot aptuveni 12 % no visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Artis Zeiļa norāda, ka, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi Tuvajos Austrumos un Euribor procentu likmju svārstībām, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pēdējos gados ir augusi straujāk nekā nekustamo īpašumu cenas vidēji.

“Pieprasījums pēc mājokļu uzlabošanas – pārcelšanās uz plašāku vai individuālajām vajadzībām atbilstošāku īpašumu – joprojām saglabājas augsts. Lai arī globālie ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori ietekmē gan nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, gan hipotekārās kreditēšanas apjomus, redzam, ka darījumi turpinās. Tas apliecina, ka iedzīvotāji, atrodot sev piemērotu īpašumu un atbilstošu finansējuma risinājumu, lēmumu par tā iegādi neatliek. Tuvākajos mēnešos varētu pieaugt patērētāju aktivitāte, īpaši, ja mazināsies ģeopolitiskā nenoteiktība, jo jau šobrīd algu kāpums apsteidz īpašumu cenu dinamiku, saglabājas pieprasījums pēc kvalitatīvākiem mājokļiem un gaidāms piedāvājuma pieaugums,” uzsver A. Zeiļa.