Mērķis birokrātijas mazināšanai finanšu sektorā – kreditēšanas veicināšana un Latvijas konkurētspēja

OMX Baltic−0,39%320,02
OMX Riga0,76%971,57
OMX Tallinn−0,73%2 232,27
OMX Vilnius−0,24%1 509,04
S&P 5000,55%7 712,77
DOW 300,1%51 398,89
Nasdaq 0,93%27 045,42
FTSE 100−0,1%10 625,71
Nikkei 2251,94%66 753,72
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,88
GBP/EUR0,00%1,17
EUR/RUB0,00%94,39

OMX Baltic−0,39%320,02
OMX Riga0,76%971,57
OMX Tallinn−0,73%2 232,27
OMX Vilnius−0,24%1 509,04
S&P 5000,55%7 712,77
DOW 300,1%51 398,89
Nasdaq 0,93%27 045,42
FTSE 100−0,1%10 625,71
Nikkei 2251,94%66 753,72
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,88
GBP/EUR0,00%1,17
EUR/RUB0,00%94,39

Finanšu nozares asociācija (FNA) Jāņa Endziņa vadītajai Birokrātijas mazināšanas rīcības grupai ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, aicinot nekavējoties mazināt pārmērīgu regulatīvo un administratīvo slogu finanšu sektorā.

Investoru Klubs

Mērķis birokrātijas mazināšanai finanšu sektorā – kreditēšanas veicināšana un Latvijas konkurētspēja

Foto: Pexels.com

Finanšu nozare it īpaši iesaka izvairīties no nacionāla līmeņa “regulatīvās uzslāņošanas” un pārskatīt kapitāla prasības bankām. Asociācijas ieskatā šie soļi uzlabos kredītu pieejamību uzņēmumiem un Latvijas iedzīvotājiem, un stiprinās visa Latvijas finanšu sektora konkurētspēju Baltijā un Eiropas Savienībā (ES).

FNA uzsver, ka banku konkurētspēja, kreditēšanas attīstība un modernu finanšu pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar regulatīvo un nodokļu vidi. Pārmērīga regulācija, tikai bankām piemērojami nodokļi un paaugstinātas kapitāla prasības sadārdzina finanšu pakalpojumus un ierobežo banku spēju pilnvērtīgi finansēt uzņēmumus un mājsaimniecības.

“Ja vēlamies straujāku kreditēšanas attīstību un konkurētspējīgāku Latvijas finanšu sektoru, ir jāmazina administratīvais un regulatīvais slogs, it īpaši ja tas pārsniedz Eiropas Savienības direktīvās noteiktās prasības. Bankām ir jāspēj vairāk resursu novirzīt klientu finansēšanai, inovācijām un digitālajai attīstībai, nevis nesamērīgu prasību izpildei,” norāda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Asociācija aicina, ieviešot ES tiesību aktus, konsekventi izvairīties no papildu nacionālo prasību noteikšanas jeb “regulatīvās uzslāņošanas”. Šādas papildu prasības sadārdzina pakalpojumu sniegšanu Latvijā, apgrūtina jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu un sadrumstalo ES kopējo tirgu. FNA ieskatā Latvijai jāievieš ES prasības tikai minimāli nepieciešamajā apjomā, vienlaikus saglabājot finanšu sistēmas stabilitāti un atbildīgu kreditēšanas praksi.