Eksporta straujo izaugsmi sekmē reeksports

OMX Baltic−0,17%317
OMX Riga−0,31%968,47
OMX Tallinn0,1%2 198,95
OMX Vilnius−0,3%1 495,09
S&P 500−0,53%7 632,5
DOW 30−0,8%52 363,55
Nasdaq −0,74%26 227,14
FTSE 100−1,46%10 653,4
Nikkei 225−0,19%65 142,78
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,86
GBP/EUR0,00%1,16
EUR/RUB0,00%99,75

OMX Baltic−0,17%317
OMX Riga−0,31%968,47
OMX Tallinn0,1%2 198,95
OMX Vilnius−0,3%1 495,09
S&P 500−0,53%7 632,5
DOW 30−0,8%52 363,55
Nasdaq −0,74%26 227,14
FTSE 100−1,46%10 653,4
Nikkei 225−0,19%65 142,78
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,86
GBP/EUR0,00%1,16
EUR/RUB0,00%99,75

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība jūlijā strauji palielinājās, par 230 miljoniem eiro jeb 14,9%, salīdzinot ar 2025. gada jūliju. Turklāt cenu kāpums skaidro vien nelielu daļu no pieauguma. Ražotāju cenas eksportā jūlijā augušas par 3,8% gada laikā. Ja raugāmies uz šī gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, redzam, ka eksporta izaugsme pēc ilgākas pauzes šogad ir sasparojusies. Eksporta apgrozījums šajā periodā bija par 7,1% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Investoru Klubs

Eksporta straujo izaugsmi sekmē reeksports

Foto: Pexels.com

Jūlijā teju pusi no eksporta kāpuma nodrošināja minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (+103 milj. eiro), it īpaši lielāks motorbenzīna eksports. Būtisks kāpums reģistrēts arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportā (+66 milj. eiro). Eksporta kopējo sniegumu sekmējis arī satiksmes līdzekļu (+13 milj. eiro), ķīmiskās rūpniecības ražojumu (+13 miljoni) un dzērienu (+12 milj. eiro) eksports. Šajās preču kategorijās vēsturiski ir novērots viens no augstākajiem reeksporta īpatsvariem. Attiecīgi varam secināt, ka būtisku daļu eksporta pieauguma nodrošina aktīvākas preču plūsmas caur Latviju nevis vietējās ražošanas pieaugums. Tomēr arī šajās preču grupās ir produkti, kuru eksporta pieaugumu, visticamāk, lielākoties nodrošina vietējā ražošana, piemēram, datu pārraides un maršrutēšanas iekārtas (+13 milj. eiro) un biodīzelis (+7 milj. eiro), lai gan arī šeit nevar pilnībā izslēgt reeksporta ietekmi.

Arī citās preču grupās, kas ciešāk saistītas ar vietējo uzņēmējdarbību, eksports pieauga, tomēr to devums kopējā eksporta kāpumā bija daudz pieticīgāks nekā preču grupās ar augstu re-eksporta īpatsvaru. Piemēram, jūlijā redzējām kāpumu pārtikas rūpniecības ražojumu, neskaitot dzērienus, (+11 milj. eiro) eksportā. Audzis arī graudaugu eksports (+10 milj. eiro), ko, visticamāk, veicināja augstākas graudaugu cenas, iepriekšējo krājumu realizācija, bet, iespējams, arī tranzīta plūsmas. Jaunās ražas ietekme, visticamāk, vēl bija ierobežota, jo aktīvākā kviešu kulšana notika augustā.

Savukārt lielākais kritums vērojams koka un tā izstrādājumu eksportā (-9 milj. eiro). Lai gan uzņēmumu vērtējumā eksporta pasūtījumu līmenis šajā nozarē vairākus mēnešus saglabājas stabilā līmenī, tas joprojām ir nedaudz zem ilgtermiņa vidējā. Tas liek domāt, ka koksnes produkti tuvākajā laikā nekļūs par eksporta izaugsmes virzītāju.

Kopumā eksporta pasūtījumu līmenis apstrādes rūpniecībā vēl aizvien izskatās diezgan labs, kas norāda uz pieaugumu vietējo ražojumu eksportā. Arī ziņas par labāku graudaugu ražu šogad liecina, ka augu valsts produktu eksports varētu augt uz iepriekšējās sezonas zemās bāzes fona. Tai pat laikā globālā nenoteiktība un iespējamās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecības politikā var ienest korekcijas un aizēnot eksporta perspektīvas.