Latvijai 2027. gadā prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā

Tuvo Austrumu konflikts joprojām ir viens no galvenajiem riskiem pasaules ekonomikai. Naftas cenas vasarā ir būtiski svārstījušās atkarībā no konflikta attīstības un gaidām par Hormuza šauruma atvēršanu. Tirgus pašlaik sagaida, ka šaurums rudenī tiks pakāpeniski atvērts un naftas cenas turpinās samazināties.

"Neraugoties uz lielajām svārstībām, naftas cenas ir saglabājušās zem pavasarī pieredzētā līmeņa. Pasaules ekonomika kopumā atgūst tempu, un globālās tirdzniecības izaugsme saglabājas spēcīga. Tomēr Tuvo Austrumu konflikts joprojām rada būtisku nenoteiktību – ja Hormuza šaurums ilgstoši paliks slēgts, tas var būtiski pasliktināt pasaules ekonomikas perspektīvas," norāda Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Inflācija lielākajās ekonomikās pakāpeniski tuvojas centrālo banku mērķiem, un pamatinflācija eirozonā pagaidām saglabājas stabila. Tomēr Tuvo Austrumu konflikts un enerģijas cenu svārstības joprojām rada paaugstinātas inflācijas riskus. Finanšu tirgos tas atspoguļojas augstāku procentu likmju gaidās – finanšu tirgi pašlaik paredz vēl vienu Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju paaugstinājumu šogad un divus 2027. gadā, kā rezultātā 12 mēnešu Euribor nākamgad varētu pārsniegt 3 %.

Būtiskas atšķirības vērojamas arī Baltijas valstu IKP prognozēs. Latvijas IKP šogad prognozēts 2,5 % pieaugums, bet 2027. gadā izaugsme varētu paātrināties līdz 3,0 %. Igaunijā ekonomikas izaugsme prognozēta attiecīgi 2,3 % un 2,5 % apmērā. Lietuvai šogad paredzēta straujākā izaugsme Baltijā – 3,2 %, taču 2027. gadā tā varētu palēnināties līdz 2,0 %. Tādējādi 2027. gadā straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm tiek prognozēta Latvijai.

Vienlaikus visām trim Baltijas valstīm ir arī kopīgas tendences – darba tirgus saglabājas stabils, bet patērētāju noskaņojums ir vājš un privātais patēriņš joprojām atpaliek no ilgtermiņa tendences.

“Baltijas valstu ekonomikās šobrīd vērojama pretruna – darba tirgus saglabājas spēcīgs un algas turpina augt, taču tas vēl nav pilnībā atspoguļojies patērētāju noskaņojumā un privātajā patēriņā. Patērētāji joprojām ir piesardzīgi, un privātais patēriņš atpaliek no ilgtermiņa tendences. Tas nozīmē, ka Baltijas ekonomikās joprojām ir potenciāls patēriņa pieaugumam, ja mājsaimniecību pārliecība uzlabosies,” skaidro J. Vidgrēns.

Baltijas ekonomikas ir salīdzinoši energoietilpīgas, tādēļ energoresursu cenu svārstības tās ietekmē spēcīgāk nekā, piemēram, Ziemeļvalstu ekonomikas. Tas nozīmē, ka Tuvo Austrumu konflikta attīstība un iespējamās naftas cenu svārstības Baltijas valstīm ir īpaši būtisks risks.

Pasaules ekonomikas izaugsme kopumā atgūst tempu, un lielākās ekonomikas tuvojas saviem vidējiem izaugsmes tempiem. ASV ekonomikas izaugsme atgriežas pie ierastā vidējā tempa, eirozonas ekonomika aug tuvu tās potenciālajam izaugsmes tempam, savukārt Ķīnā stimulējošie pasākumi palīdz izaugsmei atgriezties mērķa diapazonā.

J.Vidgrēns prognozē, ka pasaules IKP 2026. gadā pieaugs par 2,8 %, bet 2027. gadā – par 3,2 %. ASV ekonomikai šogad prognozēta 2,1 % izaugsme, eirozonai – 0,8 %, bet Ķīnai – 4,5 %.

Lai gan vēl gada sākumā vairums paredzēja gandrīz nulles izaugsmi pasaules tirdzniecībā, šobrīd tā aug ievērojami straujāk nekā ekonomisti bija gaidījuši, kas pozitīvi ietekmē mazās atvērtās ekonomikas kā Baltijas valstis.