Ziemeļvalstis uzņem ātrumu: Baltijas valstu eksportam paveras jaunas iespējas

OMX Baltic0,51%317,84
OMX Riga0,32%970,26
OMX Tallinn0,14%2 199,73
OMX Vilnius0,06%1 502,8
S&P 500−0,58%7 673,52
DOW 30−1,18%52 786,07
Nasdaq −0,32%26 421,41
FTSE 100−0,2%10 790,48
Nikkei 225−0,19%65 142,78
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,86
GBP/EUR0,00%1,16
EUR/RUB0,00%99,86

OMX Baltic0,51%317,84
OMX Riga0,32%970,26
OMX Tallinn0,14%2 199,73
OMX Vilnius0,06%1 502,8
S&P 500−0,58%7 673,52
DOW 30−1,18%52 786,07
Nasdaq −0,32%26 421,41
FTSE 100−0,2%10 790,48
Nikkei 225−0,19%65 142,78
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,86
GBP/EUR0,00%1,16
EUR/RUB0,00%99,86

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists

Investoru Klubs

Ziemeļvalstis uzņem ātrumu: Baltijas valstu eksportam paveras jaunas iespējas

Foto: publicitātes

Vācija bremzē, bet Ziemeļvalstis uzņem ātrumu. Ekonomiskais noskaņojums Zviedrijā un Somijā šobrīd Vāciju apsteidz par 10,6 punktiem – tā ir lielākā atšķirība vairāk nekā 20 gadu laikā, liecina Eiropas Komisijas uzņēmējdarbības un patērētāju apsekojumu dati*. Šī plaisa iezīmē arī būtiskas pārmaiņas Eiropas ekonomikā, taču Baltijas valstu eksportētājiem svarīgākais jautājums ir cits – vai Ziemeļvalstu atkopšanās drīzumā rezultēsies arī jaunos pasūtījumos?

Šobrīd Zviedrijas mazumtirgotāju noskaņojums ir rekordaugsts – aug pārdošanas apjomi, bet pasūtījumi piegādātājiem sasnieguši augstāko līmeni kopš 2021. gada. Arī rūpniecībā strauji uzlabojas eksporta pasūtījumu portfeļi. Līdzīga aina vērojama Somijā, kur noskaņojums uzlabojas visās tautsaimniecības nozarēs, bet būvniecībā kāpums šogad ir straujākais Eiropā. Tikmēr Vācijā ekonomiskais noskaņojums saglabājas vienā no zemākajiem līmeņiem pēdējo 40 gadu laikā.

Atšķirību lielā mērā skaidro procentu likmes. Zviedrijā un Somijā dominē hipotekārie kredīti ar mainīgu likmi, tāpēc procentu likmju kritums salīdzinoši ātri palielina mājsaimniecību rīcībā esošos līdzekļus un stimulē patēriņu, mājokļu tirgu un būvniecību. Vācijā problēmas ir strukturālākas – uz eksportu balstīto rūpniecību ietekmē tarifi un vājš globālais pieprasījums, ko zemākas procentu likmes vien ātri neatrisinās.

Kāpēc tas ir būtiski Baltijas valstīm?

Lietuvai, Latvijai un Igaunijai Ziemeļvalstu ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās ir būtisks signāls par eksporta pieprasījumu tuvākajā nākotnē. Mūsu desmit gadu tirdzniecības datu analīze rāda, ka, Ziemeļvalstu noskaņojumam apsteidzot Vāciju, Baltijas valstu eksports uz Somiju un Zviedriju parasti sāk pieaugt pēc viena līdz diviem ceturkšņiem. Vispirms uzlabojas noskaņojums, pēc tam seko tirdzniecības plūsmas.

Visātrāk šo efektu izjūt Igaunija, kur eksports uz Ziemeļvalstīm parasti reaģē jau aptuveni ceturkšņa laikā. Lietuvā saikne īpaši izteikta mēbeļu ražošanā, ko tieši ietekmē Ziemeļvalstu mājokļu tirgus aktivitāte. Latvijā reakcija ir lēnāka – eksporta pieaugums parasti seko aptuveni pusgada laikā.

Latvijas eksportētājiem laiks gatavoties pieprasījuma kāpumam

Noskaņojuma atšķirība starp Ziemeļvalstīm un Vāciju 2026. gada jūlijā sasniedza rekordaugstu līmeni. Ja vēsturiskā sakarība saglabāsies, Baltijas valstu eksportētāji pieprasījuma impulsu varētu sajust no 2026. gada beigām līdz 2027. gada sākumam. Tas nozīmē, ka gatavoties ir vērts jau tagad, jo Ziemeļvalstu mazumtirgotāji un vairumtirgotāji piegādātājus un preču klāstu parasti plāno vienu līdz divas sezonas uz priekšu.

Pirmās Ziemeļvalstu ekonomikas atveseļošanos tradicionāli izjūt mēbeļu, būvmateriālu un interjera aprīkojuma, mašīnbūves un patēriņa preču nozares. Tas saistīts ar mājokļu tirgus un mazumtirdzniecības atkopšanos – samazinoties finansēšanas izmaksām un uzlabojoties patērētāju noskaņojumam, pieaug gan mājokļu iegāde un remonti, gan preču patēriņš, radot papildu pieprasījumu arī Baltijas valstu ražotājiem.

Uzņēmumiem jau laikus jādomā arī par ražošanas jaudām un darbaspēku. Baltijas valstu darba tirgus joprojām ir saspringts, tāpēc, gaidot pasūtījuma parakstīšanu pirms komandas vai ražošanas jaudu palielināšanas, uzņēmums var zaudēt konkurētspēju piegādes termiņos. Nereti tieši spēja piegādāt ātrāk kļūst par izšķirošo faktoru līguma iegūšanā.

Līdztekus jaunu klientu meklēšanai vērts stiprināt sadarbību ar esošajiem partneriem. Eksporta pieaugumu bieži iespējams panākt, palielinot savu daļu jau esoša klienta pasūtījumos, tāpēc šobrīd ir īstais laiks interesēties par partneru 2027. gada iepirkumu plāniem un nākamās sezonas vajadzībām.

Svarīgi ir arī finanšu gatavība. Pieprasījumam atjaunojoties, uzmanība jāpievērš maksājumu nosacījumiem un pircēju kredītriskam, bet sadarbībā ar jauniem partneriem vērts apsvērt kredītapdrošināšanu. Eksportētājiem uz Zviedriju jāņem vērā arī Zviedrijas kronas valūtas risks. Šos jautājumus vēlams izvērtēt vēl pirms pasūtījumu kāpuma.

Savukārt eksportētājiem, kuru galvenais tirgus ir Vācija, pagaidām jāsaglabā piesardzība. Vācijas rūpniecība pakāpeniski stabilizējas, taču patērētāju aktivitāte joprojām ir vāja. Tāpēc tuvākajā laikā daudzsološākās izaugsmes iespējas Baltijas valstu eksportētājiem, visticamāk, būs tieši Ziemeļvalstīs.