Enerģijas cenas atjauno cenu pieaugumu un veido jaunus riskus

Spriedze veidojas arī attiecībā uz gāzes tirgu. TTF cena šobrīd ir ap 75 eiro MWh, kas ir augstākais līmenis kopš 2023. gada sākuma. Eiropas dabasgāzes krātuves ir aizpildītas tikai par aptuveni 67%, kas ir būtiski zem vēsturiskā līmeņa šajā gada laikā. Galvenais cenu kāpuma iemesls ir ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un ar to saistītie SDG piegāžu traucējumi caur Hormuza šaurumu. Tas nozīmē, ka pirms ziemas Eiropai vēl jāiepērk ievērojams gāzes apjoms, vienlaikus konkurējot ar Āzijas pircējiem par pieejamajām SDG kravām. Līdz šim tirgus cerēja uz Kataras SDG eksporta atjaunošanos caur Persijas līča reģionu. Diemžēl nav pazīmju, ka pārvadājumi drīzumā atgriezīsies ierastajā režīmā. Tas rada būtisku risku Eiropas gāzes apgādei ziemā. Ja Kataras un citu Tuvo Austrumu SDG kravu plūsmas drīz neatjaunosies, pastāv risks, ka šīs kravas vairs nepaspēs nonākt Eiropā pirms ziemas beigām. Līdz ar to Eiropai nāksies paļauties uz jau pieejamajiem krājumiem, Norvēģijas cauruļvadu piegādēm un SDG kravām no ASV un citiem piegādātājiem. Šī situācija atspoguļojas TTF dabasgāzes ziemas kontraktu cenās. Jāuzsver, ka cenu kāpums galvenokārt atspoguļo ziemas piegāžu risku, nevis ilgtermiņa strukturālu gāzes deficītu. Pēc 2027. gada marta dabasgāze tirgojas ievērojami zemāk, kas liecina, ka tirgus sagaida situācijas normalizēšanos pēc ziemas. Lai arī cenas būs augstākas, nav arī pamata runāt par fizisku gāzes deficītu Eiropā. Piegāžu struktūra ir daudz diversificētāka nekā 2021.–2022. gadā un Eiropai ir pieejami vairāki alternatīvi piegādes avoti. Tomēr augstākas gāzes cenas var saglabāt negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Nozīmīgs faktors mājsaimniecībām būs tas, cik agri sāksies ziema, cik ilgstoša un auksta tā izvērtīsies.

Pamazām veidojas izmaksu spiediens uz pārtikas cenām. FAO Pārtikas cenu indekss augustā pieauga par 1,9% mēneša laikā līdz 133,3 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2022. gada novembra. Cenas pieauga visās galvenajās pārtikas grupās, īpaši cukuram un graudaugiem. Karstums un sausums, ģeopolitiskie konflikti, piegāžu traucējumi, enerģijas un izejvielu cenu kāpums veido risku, ka pārtikas cenu kāpums pārskatāmā nākotnē pakāpeniski nonāks arī līdz patērētājiem. Tādēļ pārtikas inflācijas risks vairāk vērsts uz nākamo gadu. Ja enerģijas cenas pēc ziemas normalizēsies, spiedienam uz pārtikas cenām vajadzētu mazināties. Taču, ja augstās gāzes un naftas cenas saglabāsies ilgāk, pārtika var no jauna kļūt par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem. Neskatoties uz inflācijas atgūšanos, ņemot vērā vasaras tendences, šogad inflācija būs zemāka par gada sākumā izteiktajām prognozēm un pērn uzrādīto, un būs 3,3%. Nākamgad tā joprojām būs paaugstināta, virs 3%.