Kāpēc ekonomikas stabilizācija vēl negarantē straujāku izaugsmi?

Citu valstu pieredze apliecina, ka būtiskus rezultātus iespējams panākt ar digitalizāciju un efektīvu nodokļu administrēšanu. Piemēram, Dānijā jau kopš 2013. gada ir ierobežoti lieli skaidras naudas norēķini, veicinot elektronisko maksājumu izmantošanu un apgrūtinot iespējas slēpt darījumus. Savukārt Zviedrijā vairākās nozarēs ieviesta automatizēta darījumu uzskaite un datu nodošana nodokļu administrācijai, ko papildina plaša e-rēķinu, elektronisko maksājumu un digitālās identitātes izmantošana. OECD secina, ka šādi risinājumi uzlabo nodokļu disciplīnu, veicina godīgu konkurenci un samazina ēnu ekonomikas iespējas. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai kontroles jautājums, tā ir investīcija konkurētspējā.

Ēnu ekonomika nav tikai nenomaksāti nodokļi – tā kropļo konkurenci, mazina uzņēmumu motivāciju investēt un kavē produktivitātes pieaugumu, jo priekšrocības iegūst nevis efektīvākie uzņēmumi, bet tie, kas darbojas ārpus vienlīdzīgiem spēles noteikumiem. Savukārt mazāka ēnu ekonomika nozīmē godīgāku konkurenci, lielākas investīcijas un vairāk resursu valsts attīstībai.

Latvijas ilgtermiņa izaicinājums ir demogrāfija – darbaspēka skaits tuvākajos gados, visticamāk, nepieaugs. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsmi arvien mazāk noteiks nodarbināto skaits un arvien vairāk – uzņēmumu spēja ar tiem pašiem resursiem radīt lielāku pievienoto vērtību. Izaugsmes aritmētika šādos apstākļos ir nepielūdzama: ja nodarbināto skaits nemainās, katrs IKP pieauguma procents ir jānopelna ar produktivitāti. Lai Latvija no pašreizējiem 2 % izaugsmes tempiem tuvotos 3 % un vairāk, produktivitātes kāpumam faktiski jāpaveic viss darbs.

Šo tendenci atspoguļo arī jaunākie inflācijas dati. Pakalpojumu cenas gada laikā pieauga ievērojami straujāk nekā preču cenas, ko lielā mērā nosaka darba samaksas kāpums. Šā gada 1. ceturksnī darbinieku atalgojums pieauga par 5,5 %, un prognozes liecina, ka vidējā bruto alga šogad varētu palielināties pat par 6,4 %. Pozitīvi, ka algu kāpuma temps pamazām bremzējas un sāk tuvoties produktivitātes pieauguma tempam, kas ir ilgtspējīgas konkurētspējas priekšnoteikums. Taču šī sakarība strādā abos virzienos: ja produktivitāte neaugs, "ilgtspējīgs" algu kāpums nozīmēs stagnējošus ienākumus. Tāpēc ieguldījumi automatizācijā, digitalizācijā, mākslīgā intelekta rīku pielietošanā un efektīvākos darba procesos kļūst par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijas konkurētspējas stiprināšanai.

Produktivitāte nepalielinās pati no sevis – to veicina investīcijas. Tieši investīcijas pērn pierādīja, ka spēj būt izaugsmes dzinējs: 2025. gadā tās pieauga par 9,8 % (4. ceturksnī – pat par 11,8 %), ko nodrošināja ES fondu apguve, kreditēšanas atdzīvošanās un uzņēmumu modernizācijas projekti. Uzņēmumu ieguldījumi modernās tehnoloģijās, automatizācijā, digitalizācijā un inovācijās ļauj saražot vairāk ar tiem pašiem resursiem, vienlaikus stiprinot konkurētspēju gan Baltijā, gan Eiropā.

Taču 2026. gadā investīciju vide kļūst prasīgāka. ECB likmju paaugstināšana sadārdzina finansējumu tieši brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs, ES Atveseļošanas fonda ieviešanas logs noslēdzas, un ģeopolitiskā nenoteiktība liek daļai uzņēmumu nogaidīt.