Vai Latvijas un Lietuvas ekonomikas izturēja Irānas konflikta pārbaudījumu?

Irānas konflikts radīja bažas par jaunu ekonomisko satricinājumu, tomēr Baltijas valstis to pārcieta ievērojami mierīgāk nekā Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto šoku 2022. gadā. Ekonomiskā noskaņojuma dati liecina, ka gan Latvija, gan Lietuva šoreiz izrādījās noturīgākas, lai gan abu valstu reakcija nebija vienāda.

Pēc Ukrainas kara sākuma ekonomiskā noskaņojuma kritums Latvijā un Lietuvā bija vienāds (-6,9 punkti), taču abu valstu reakcija būtiski atšķīrās. Lietuvā vairāk cieta uzņēmumu sektors – piemēram, būvniecībā noskaņojums samazinājās par 9,5 punktiem, bet pakalpojumu nozarē par 7,5 punktiem. Savukārt Latvijā vislielākais kritums bija vērojams mājsaimniecību vidū, kur patērētāju noskaņojums saruka par 22,7 punktiem. Tas liecina, ka Lietuvā kara ietekmi vairāk izjuta uzņēmumi, bet Latvijā – iedzīvotāji.

Arī Irānas konflikta laikā Lietuva un Latvija reaģēja atšķirīgi. Lai gan ekonomiskā noskaņojuma kritums abās valstīs bija salīdzinoši neliels, Lietuvā kopējais rādītājs samazinājās par 2,2 punktiem, bet Latvijā – par 3 punktiem. Turklāt Lietuvā situācija atsevišķās nozarēs pat uzlabojās – pakalpojumu sektorā noskaņojums pieauga par 1,5 punktiem, bet būvniecībā par 2,6 punktiem. Savukārt Latvijā lielākais negatīvais faktors bija patērētāju noskaņojums, kas samazinājās par 7,6 punktiem. Kopumā Lietuvas ekonomika šo satricinājumu pārcieta noturīgāk, kamēr Latvijā kopējo noskaņojumu joprojām kavēja piesardzīgāki iedzīvotāji.

Karš Ukrainā 2022. gadā būtiski pasliktināja ekonomisko noskaņojumu visā Eiropā, jo valstis bija atkarīgas no Krievijas energoresursiem. Pirmajā pusgadā ekonomiskā noskaņojuma rādītājs (ESI) eirozonā samazinājās par 9,6 punktiem, ar būtiskiem kritumiem Vācijā, Francijā, Polijā, Zviedrijā un Itālijā. Savukārt Irānas konflikta ietekme 2026. gadā bija daudz mazāka. Eirozonā noskaņojuma rādītājs samazinājās tikai par 4 punktiem, un vairākās valstīs kritums bija neliels, kamēr Zviedrijā noskaņojums pat uzlabojās – par 0,7 procentpunktiem. Salīdzinot ar karu Ukrainā, Irānas konflikta ekonomiskā ietekme Eiropā bija daudz ierobežotāka, un dažādās valstīs atšķīrās atkarībā no vietējiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Tas skaidrojams ar veidu kā abi konflikti skāra Eiropas ekonomiku. Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja enerģētikas krīzi, traucēja tirdzniecību un piegādes ķēdes, tādēļ gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji visā Eiropā kļuva daudz piesardzīgāki. Savukārt Irānas konflikta galvenā ietekme bija saistīta ar naftas cenu kāpumu un bažām par starptautiskās kuģošanas traucējumiem. Tā kā dabasgāzes tirgi un piegādes ķēdes saglabājās salīdzinoši stabili, ekonomiskais noskaņojums Eiropā pasliktinājās tikai nedaudz, un lielāka nozīme bija katras valsts iekšējai ekonomiskajai situācijai.

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja plašu enerģētikas un piegāžu krīzi, savukārt Irānas konflikta ietekme lielākoties aprobežojās ar energoresursu cenu svārstībām un nenoteiktību starptautiskajā tirdzniecībā. Tas ļāva gan Latvijai, gan Lietuvai otro satricinājumu pārdzīvot ievērojami veiksmīgāk. Abu valstu pieredze apliecina, ka ģeopolitisko notikumu ekonomisko ietekmi nosaka ne tikai pats konflikts, bet arī tas, pa kādiem kanāliem tas skar Eiropas ekonomiku un cik noturīga ir katras valsts ekonomika pret ārējiem satricinājumiem.