Tirgi meklē līdzsvaru starp inflācijas riskiem un ekonomikas izaugsmi

Taču obligāciju tirgos bija vērojama atšķirīga dinamika. ASV valsts obligāciju indekss pakāpās par 0,20 %, ASV investīciju reitinga segments pieauga par 0,32 %, bet ASV augsta ienesīguma obligācijas par 0,85 %, ko atbalstīja vājāki darba tirgus dati. Savukārt Eiropā Vācijas valsts obligāciju indekss samazinājās par 0,54 %, bet investīciju reitinga segments par 0,22 %, jo, inflācijai paātrinoties, reģiona obligāciju ienesīgumi turpināja kāpt. Neraugoties uz to, augsta ienesīguma obligāciju cenas pieauga par 0,46 %. Tikmēr attīstības valstu obligāciju segments augustu noslēdza ar 0,63 % pieaugumu.

ASV ekonomikā bija vērojamas darba tirgus atdzišanas pazīmes, kamēr inflācija saglabājās paaugstinātā līmenī. Patēriņa cenas jūlijā pieauga par 0,1 %, gada inflācijai nedaudz sarūkot līdz 3,4 % no 3,5 %. Jūlija darba tirgus dati sagādāja negatīvu pārsteigumu, jo darba vietu skaits negaidīti samazinājās par 23 tūkstošiem, lai gan tirgus dalībnieki gaidīja aptuveni 80 tūkstošu pieaugumu. Turklāt iepriekšējo divu mēnešu rādītāji tika pārskatīti uz leju par kopumā 103 tūkstošiem darba vietu. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 4,1 %, kas ir zemākais rādītājs trīspadsmit mēnešu laikā, taču kritumu lielā mērā noteica ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tikmēr algu pieauguma temps gada izteiksmē palēninājās līdz 3,2 %, kas ir vājākais rādītājs kopš 2021. gada maija.

Ražošanas sektora noskaņojums ASV saglabājās salīdzinoši labs, rādītājam augustā samazinoties līdz 54,6 atzīmei no jūlijā sasniegtā augstākā līmeņa četru gadu laikā. Ikgadējā sanāksmē ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) vadītājs uzsvēra, ka inflācija joprojām ir paaugstinātā līmenī un centrālajai bankai jāturpina strādāt, lai atjaunotu cenu stabilitāti.

Eirozonā inflācija augustā strauji paātrinājās, sasniedzot 3,3 %, salīdzinot ar 2,9 % jūlijā, kas ir augstākais līmenis kopš 2023. gada septembra. To galvenokārt noteica energoresursu cenas, kas gada izteiksmē pieauga par 14,3 %, ņemot vērā atjaunoto karadarbību Tuvajos Austrumos un kuģošanas traucējumus Hormuza šaurumā. Savukārt pamatinflācija nedaudz samazinājās līdz 2,4 %, palēninoties pakalpojumu cenu kāpumam.

Biznesa aktivitāte turpināja uzlaboties, ražošanas sektora noskaņojuma rādītājam augustā sasniedzot 52,7 atzīmi. Reģiona rūpniecības atlabšanu vadīja Vācija, kuras rādītājs pakāpās līdz 54,3. Vienlaikus bezdarba līmenis jūlijā sasniedza 6,4 %, kas vēsturiskā skatījumā joprojām ir zems rādītājs.

Attīstības valstu reģionā bija vērojama plaša atkopšanās, neskatoties uz Ķīnas vājo sniegumu. Investoru interesei atgriežoties mākslīgā intelekta un pusvadītāju uzņēmumu akcijās, Taivānas un Dienvidkorejas akciju tirgi strauji atguvās, bet Dienvidkorejas tirgus atguva ievērojamu daļu no jūlijā piedzīvotā krituma. Savukārt Ķīnas akcijas samazinājās par 0,45 %, apliecinot ekonomikas izaugsmes tempa vājināšanos, proti, mazumtirdzniecības apjomi jūlijā gada izteiksmē pieauga vien par 0,6 %, rūpnieciskās ražošanas pieaugums palēninājās līdz 4,5 %, investīciju apjomi turpināja sarukt, bet bezdarba līmenis pakāpās līdz 5,2 %.

Indijas centrālā banka ceturto sēdi pēc kārtas saglabāja procentu likmi nemainīgu 5,25 % līmenī, uzturot neitrālu nostāju un norādot, ka neseno inflācijas kāpumu galvenokārt noteica pārtikas un degvielas cenas. Brazīlijas centrālā banka samazināja procentu likmi līdz 14 %, ceturto reizi pēc kārtas, kā pamatojumu minot pakāpenisku ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos un inflācijas tempa sarukumu.