Augusts finanšu tirgos: FRS signāli, globāls obligāciju ienesīgumu kāpums un jauni rekordi mikroshēmu tirgū

Jūlijā ilgtermiņa valsts obligāciju pārdošanas vilnis lielā mērā bija vērojams tikai ASV, taču augustā tas paplašinājās arī uz citiem tirgiem. 18. augusta tirdzniecības sesijā, kad ASV 30 gadu valsts obligāciju ienesīgums sasniedza 5,34%, arī Vācijas 10 un 30 gadu valsts obligāciju ienesīgumi pakāpās līdz augstākajam līmenim kopš 2011. gada. Kanādas 30 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni kopš 2010. gada, savukārt Lielbritānijas 50 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza rekordaugstus 5,39%. Visstraujāk pieauga Japānas ienesīgumi – 10 gadu obligāciju ienesīgumam sasniedzot 2,945%, kas ir augstākais līmenis kopš 1996. gada. Ievērības cienīgi, ka reakcija šoreiz sekoja no obligāciju emitentiem, nevis centrālajām bankām.

Vašingtona dubultoja ilgtermiņa obligāciju atpirkšanas apjomus, Japānas Finanšu ministrija samazināja īpaši ilga termiņa obligāciju emisijas līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā, savukārt Lielbritānijas Parādu pārvaldības birojs savu 252 mljrd. sterliņu mārciņu aizņemšanās programmu vairāk novirzīja uz īsākā termiņa parādu. No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vislielāko spiedienu joprojām izjūt Francija – 10 gadu obligāciju ienesīgums pirmo reizi kopš 2008. gada novembra pārsniedza 4,1%, bet starpība ar Vācijas 10 gadu obligācijām pietuvojās 83 bāzes punktiem. Tikmēr Francijas budžeta deficīts sasniedza 5,1% no IKP.

Augusta pēdējās 48 stundas iezīmēja divus konkurējošus skatījumus uz globālo kārtību. Ešvilā tikās G20 finanšu darba grupa, kas pārstāv valstis, kuru kopējais IKP veido aptuveni 85% no pasaules ekonomikas. Sanāksme notika laikā, kad G20 prezidentūru vadīja ASV, savukārt SVF jaunākie dati liecināja, ka piecu gadu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tuvu zemākajam līmenim kopš 2009. gada. ASV finanšu ministrs Skots Besents uzsvēra, ka “pasaule ir pārpludināta ar parādiem, un tikai ekonomikas izaugsme var palīdzēt no tiem izkļūt”, lai gan kopīgajā paziņojumā konkrēti izaugsmes mērķi un termiņi netika noteikti. Nozīmīgākais jautājums bija tā dēvētā “ekonomiskā D-diena” – sekundāro sankciju ieviešana pret uzņēmumiem un valstīm, kas veicina Irānas naftas eksportu. Šim lēmumam tika panākts arī ES atbalsts, savukārt attiecībā uz Ķīnas veiktajiem Irānas jēlnaftas iepirkumiem tika paziņots, ka “visi varianti ir uz galda”.

Savukārt bloks, kas atrodas šīs sankciju kampaņas otrā pusē, tajā pašā laikā Biškekā atzīmēja savu 25. gadadienu. Šanhajas Sadarbības organizācijas desmit dalībvalstis, kas ietilpst plašākā 27 valstu grupējumā ar kopējo IKP aptuveni 30 trilj. ASV dolāru apmērā, parakstīja deklarāciju, kurā nosodīja vienpusējas sankcijas un aicināja palielināt jaunattīstības valstu ietekmi SVF. Samita laikā tika parakstīti arī 27 dokumenti, apstiprināts 2026.-2030. gada ostu attīstības ceļvedis un ziņots par progresu 4,7 mljrd. ASV dolāru vērtajā Ķīnas-Kirgizstānas-Uzbekistānas dzelzceļa projektā. Vladimirs Putins norādīja, ka tirdzniecības apjoms sasniedz 400 mljrd. ASV dolāru un 98% norēķinu starp Krieviju un pārējām dalībvalstīm tiek veikti vietējās valūtās. Tomēr Attīstības banka, par kuras izveidi vienošanās tika panākta jau pirms gada, joprojām nav ieguvusi ne kapitālu, ne skaidru darbības grafiku.

Nvidia 26. augusta atskaišu rezultāti bija tieši tas pārsteigums, ko tirgus gaidīja. Uzņēmuma ieņēmumi sasniedza 96,2 mljrd. ASV dolāru, pārsniedzot prognozētos 92,1 mljrd. ASV dolāru. Savukārt nākamā ceturkšņa ieņēmumu prognoze tika paaugstināta līdz 108 mljrd. ASV dolāru, kamēr analītiķi bija prognozējuši aptuveni 104 mljrd. ASV dolāru. Pēc rezultātu publicēšanas Nvidia akciju cena pieauga par 8,7%. Uzņēmumu vadība norādīja, ka piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu kapitālieguldījumi nākamajā gadā varētu sasniegt 1,3 trilj. ASV dolāru, salīdzinot ar aptuveni 800 mljrd. ASV dolāru 2026. gadā.