Inflācija mazinās – vai ECB paaugstinās procentu likmes?

Vai inflācija eirozonā beidzot ir pietiekami mazinājusies, lai ECB varētu atteikties no turpmākas procentu likmju paaugstināšanas? Lai gan jaunākie dati liecina, ka inflācijas tendences kļūst arvien labvēlīgākas, energoresursu cenu kāpums joprojām rada augšupvērstus riskus inflācijai. Tas nozīmē, ka cīņa ar inflāciju vēl nebūt nav galā.

Situācijai Hormuza šaurumā joprojām saglabājoties saspringtai, jaunākie eirozonas inflācijas dati sniedz pozitīvas ziņas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tās cīņā ar inflāciju – īpaši tajās inflācijas komponentēs, kurām ECB pievērš vislielāko uzmanību: pamatinflācijā (kopējā inflācija, neietverot enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku) un pakalpojumu inflācijā.

Arī jaunākie Eurostat dati liecina, ka jūnijā gan pamatinflācija, gan pakalpojumu inflācija eirozonā samazinājās līdz līmenim, kāds bija vērojams tieši pirms Irānas kara. Tas liecina, ka globālo izejvielu cenu kritums maijā un jūnijā gandrīz nekavējoties ietekmēja pat tos inflācijas segmentus, kuru palēnināšanās parasti notiek ar zināmu laika nobīdi.

Turklāt pamatinflācija jūnijā samazinājās līdz 2,4 % un ir tikai nedaudz virs ECB noteiktā 2 % inflācijas mērķa. Savukārt pakalpojumu inflācija saruka līdz 3,2 %, kas ir zemākais līmenis kopš perioda pirms Irānas kara.

Pašlaik bāzes scenārijs paredz, ka ECB 23. jūlija monetārās politikas sanāksmē procentu likmes saglabās nemainīgas, savukārt 10. septembra sanāksmē tās varētu paaugstināt par 25 bāzes punktiem līdz 2,5 %. Tas ļautu ECB izmantot jūliju un augustu papildu datu analīzei – līdz septembra sanāksmei būs pieejams plašs inflācijas un citu makroekonomisko rādītāju klāsts, kas ļaus pieņemt pamatotāku lēmumu.

Tomēr, ņemot vērā neseno Brent naftas un Eiropas dabasgāzes cenu kāpumu, iespējamība, ka septembrī sekos vēl viens procentu likmju paaugstinājums, joprojām ir augsta. Finanšu tirgi pašlaik vērtē gandrīz 80 % varbūtību, ka ECB noguldījumu iespējas procentu likme 10. septembrī sasniegs 2,5 %, kas nozīmētu tradicionālo 25 bāzes punktu paaugstinājumu.

Jūnija inflācijas dati apliecina, ka eirozonas inflācija ļoti ātri reaģēja uz globālo izejvielu cenu kritumu. Tomēr ar vienu labvēlīgu datu publikāciju nepietiek, lai pilnībā pārliecinātu ECB. Tāpēc 23. jūlija sanāksmē ECB, visticamāk, norādīs uz šo pozitīvo tendenci, vienlaikus uzsverot arī neseno naftas un Eiropas dabasgāzes cenu kāpumu, kas rada augšupvērstus riskus inflācijai eirozonā.

Tāpat ECB, visticamāk, akcentēs salīdzinoši noturīgo eirozonas ekonomikas izaugsmi un līdz šim ierobežoto Irānas konflikta ietekmi uz reģiona ekonomiku. Tas var kalpot par papildu argumentu procentu likmju paaugstināšanai – ekonomikas cikls joprojām ir pietiekami spēcīgs, savukārt energoresursu cenas atkal pieaug, tādēļ ekonomika, visticamāk, spētu izturēt vēl vienu procentu likmju paaugstinājumu.

Bankas Citadele modeļi liecina, ka nākamās inflācijas publikācijas eirozonā radīs līdzsvarotu situāciju procentu likmju lēmuma ziņā – iespējamība gan saglabāt likmes nemainīgas, gan tās paaugstināt būs aptuveni vienāda. Prognozējam, ka jūlijā pamatinflācija saglabāsies 2,4 % līmenī – tā vairs nesamazināsies, taču arī nepalielināsies un saglabāsies līmenī, kāds bija pirms Irānas kara. Vienlaikus energoresursu cenu atjaunotais kāpums rada risku, ka augusta inflācijas dati varētu būt augstāki.

23. jūlija ECB monetārās politikas sanāksme būs nozīmīga galvenokārt komunikācijas ziņā – centrālā banka sniegs savu vērtējumu par inflācijas tendencēm, taču procentu likmes, visticamāk, saglabāsies nemainīgas – 2,25 % līmenī.

Pēc tam galvenā uzmanība tiks pievērsta jaunajiem eirozonas inflācijas, darba samaksas, uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma datiem. ECB rīcībā nonāks plašs oficiālās statistikas un augstas frekvences ekonomisko rādītāju klāsts, kas palīdzēs pamatot septembra lēmumu. Pašlaik ticamākais scenārijs ir vēl viens 25 bāzes punktu procentu likmju paaugstinājums, kas septembrī paaugstinātu noguldījumu iespējas likmi līdz 2,5 %.