Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) sagatavojusi un iesniegusi Iekšlietu ministrijai 17 priekšlikumus topošajam Nacionālajam finanšu krāpšanas novēršanas un apkarošanas plānam. Tie paredz vienkāršot krāpšanas gadījumu pieteikšanu, stiprināt iespējas savlaicīgi apturēt krāpnieciskus maksājumus, kā arī nodrošināt ātrāku palīdzību cietušajiem un zaudēto līdzekļu atgūšanu.
Priekšlikumi aptver trīs galvenos rīcības virzienus: vienotu krāpšanas gadījumu pieteikšanu un ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību, krāpniecisku maksājumu un krāpnieku izmantoto sakaru kanālu savlaicīgu apturēšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu un atbalstu cietušajiem.
“Krāpšana ir pārrobežu problēma, un tās metodes attīstās ātrāk nekā tradicionālie krāpšanas apkarošanas rīki. Tāpēc būtiski ir ne tikai stiprināt krāpšanas novēršanas mehānismus, bet arī veidot sistēmu, kas cilvēkam ir vienkārša, saprotama un ļauj ātri saņemt nepieciešamo palīdzību. FNA jau ilgstoši kopā ar valsts institūcijām strādā pie praktiskiem risinājumiem, un iesniegtie priekšlikumi ir nākamais solis, lai sadarbība starp iesaistītajām pusēm būtu vēl efektīvāka un cilvēkiem būtu vieglāk pasargāt savus līdzekļus un saņemt atbalstu krāpšanas gadījumā,” norāda FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Vienota ziņošana un operatīva sadarbība
Raksts turpinās pēc reklāmas
FNA rosina izveidot vienotu, sabiedrībai viegli atpazīstamu krāpšanas pieteikšanas kanālu, kurā par notikušo varētu ziņot digitāli vai pa tālruni. Pēc ziņojuma iesniegšanas nebūtu atkārtoti jāziņo vairākām institūcijām par vienu un to pašu gadījumu.
Vienlaikus paredzēts ieviest standartizētu krāpšanas incidentu reģistrācijas formu, lai nepieciešamo informāciju varētu vienoti reģistrēt gan digitāli, gan Valsts policijā. Ja maksājums jau veikts, vai ir aizdomas, ka krāpnieki ieguvuši piekļuvi internetbankai un nekavējoties jābloķē konts vai maksājumu instruments, pirmais saziņas kanāls arī turpmāk paliks banka vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs.
Plašākas iespējas pasargāt naudu, pirms tā nonāk pie krāpniekiem
FNA aicina radīt skaidru tiesisko pamatu, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs objektīvi pamatotu aizdomu gadījumā varētu veikt papildu pārbaudi, vēlreiz brīdināt klientu, pieprasīt atkārtotu darījuma apstiprinājumu vai atteikt krāpnieciska maksājuma izpildi. Tas ir īpaši nozīmīgi gadījumos, kad klients, neraugoties uz bankas brīdinājumiem, atrodas krāpnieka ietekmē.
Asociācija piedāvā arī brīvprātīgu finanšu aizsardzības risinājumu, kas ļautu klientam izvēlēties papildu drošības pasākumus, piemēram, nogaidīšanas periodu maksājumu limitu palielināšanai, kredīta saņemšanai vai liela apjoma skaidras naudas darījumam. Tas palīdzētu īpaši aizsargāt personas, kuras jau iepriekš cietušas no krāpšanas.
Mazāk viltotu zvanu, īsziņu un krāpniecisku vietņu
FNA rosina turpināt darbu pie zvanītāja numura viltošanas novēršanas, kā arī ieviest oficiālu īsziņu nosūtītāju (valsts iestāžu, banku u. tml.) aizsardzību, apgrūtinot iespēju krāpniekiem uzdoties par uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat nepieciešama kārtība identificētu krāpniecisku telefona numuru, saišu un tīmekļvietņu ātrai bloķēšanai. FNA aicina stiprināt Nacionālā kiberdrošības centra un CERT.LV lomu un nodrošināt, lai interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji klientiem piemērotu CERT.LV DNS ugunsmūra aizsardzību vai līdzvērtīgu risinājumu.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Atbalsts cietušajiem un ātrāka naudas atgūšana
Ja krāpnieciskais maksājums ir laikus apturēts saņēmēja kontā, FNA rosina noteikt vienotu kārtību, kā cietušais iespējami ātri var atgūt līdzekļus, tostarp skaidri nosakot, kad pietiek ar procesa virzītāja lēmumu un kad nepieciešams tiesas nolēmums. Skaidros un neapstrīdamos gadījumos naudas atgriešanai nebūtu automātiski jāgaida kriminālprocesa galīga pabeigšana.
Priekšlikumi paredz arī aktīvāk informēt cietušos par pieejamo psiholoģisko un sociālo palīdzību un nodrošināt, lai Valsts policija, finanšu iestādes un citi pirmie kontaktpunkti varētu novirzīt viņus atbilstoša atbalsta saņemšanai.
Priekšlikumi sagatavoti, ņemot vērā diskusijas ar Valsts policijas, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem. Lielāko daļu pasākumu paredzēts ieviest 2027. un 2028. gadā, bet atbildīgās institūcijas un termiņi ir jāprecizē plāna saskaņošanas gaitā. FNA ir gatava turpināt sadarbību ar Iekšlietu ministriju un pārējām iesaistītajām institūcijām, lai Latvijā veidotu cilvēkiem saprotamu un praksē efektīvu finanšu krāpšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!