Pensiju 2. līmeņa uzkrājumi sasniedz rekordus

Latvijas pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs pārsniedzis 11 miljardus eiro, sasniedzot augstāko līmeni sistēmas vēsturē. Lai gan pēdējos mēnešos finanšu tirgos pieaugusi svārstība, ilgākā termiņā pensiju uzkrājumi joprojām demonstrē ievērojamu pieaugumu.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pieaugumu veido ne tikai regulārās sociālās iemaksas, bet arī ieguldījumu rezultāti. Kopumā iedzīvotāji sistēmā uz šī gada jūlija beigām bija iemaksājuši 7,6 miljardus eiro, savukārt kopējā uzkrājumu vērtība sasniegusi vairāk nekā 11 miljardus eiro.

Pēdējā laikā daļa pensiju plānu uzrādījusi negatīvus rezultātus tikai viena mēneša griezumā, tomēr eksperts uzsver, ka šādi periodi ir normāla ieguldījumu cikla daļa.

“Pensiju 2. līmenis ir maratons, nevis sprints. Ja finanšu tirgi ilgstoši piedzīvo kāpumu, agrāk vai vēlāk seko korekcijas. Tomēr vēsture rāda, ka kritumu periodi parasti ir daudz īsāki nekā izaugsmes periodi. Tieši tādēļ pensiju uzkrājumi jāvērtē vairāku gadu, nevis mēnešu griezumā,” skaidro K. Purgailis.

Vēsturiskā pieredze rāda, ka arī pēc pasaules finanšu krīzes 2008. gadā vai Covid-19 pandēmijas sākumā 2020. gadā finanšu tirgi spēja atgūties un vēlāk sasniegt jaunus rekordus. Tādēļ pārsteidzīgi lēmumi tirgus kritumu laikā bieži vien rada lielākus zaudējumus nekā pašas svārstības.

Vienlaikus eksperts atzīst, ka turpmākajos mēnešos svārstīgums finanšu tirgos var saglabāties paaugstināts. To ietekmē gan trausla ģeopolitiskā situācija, gan procentu likmju perspektīvas, gan investoru bažas par atsevišķu tehnoloģiju uzņēmumu novērtējumu ilgtspēju. Tomēr pensiju 2. līmeņa uzkrājumi vairumam iedzīvotāju tiek veidoti vairākas desmitgades, tāpēc īslaicīgas tirgus svārstības kopējā rezultātā parasti spēlē otršķirīgu lomu.

Diskusijas par iespēju priekšlaikus izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus aktualizējušās arī Latvijā, īpaši aktuālas tas kļūst, kad valsts ekonomika nonāk zem sloga. Tomēr kaimiņvalstu piemērs rāda, ka lielākā daļa izņemto līdzekļu nenesa ilgtermiņa pienesumu.

“No Igaunijas pieredzes redzam, ka tikai neliela daļa, apmēram 5 %, iedzīvotāju izņemto naudu ieguldīja atkārtoti. Lielākoties līdzekļi tika izmantoti patēriņam vai dažādu ikdienas finanšu jautājumu risināšanai. Tas nozīmē mazākus uzkrājumus un zemākas pensijas nākotnē,” norāda K. Purgailis.

Eksperts uzsver, ka samazinoties darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju skaitam, arvien svarīgāku lomu pensiju vecumā spēlēs paša iekrātie līdzekļi. Tas ietver gan obligātās iemaksas pensiju 2. līmenī, gan brīvprātīgas iemaksas pensiju 3. līmenī, kuras var kalpot kā papildu nodrošinājums. Ņemot vērā pensiju 2. līmeņa izaugsmi, tā stiprināšana ir atslēga Latvijas iedzīvotāju labklājības ilgtspējai.