Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Latvijas apstrādes rūpniecība nonākusi pavisam tuvu Euribor līmenim, pie kura nozares izaugsmei vēsturiski ir tendence apstāties. Tikmēr mazumtirdzniecība pret procentu likmju izmaiņām saglabā lielāku noturību.
Latvijas apstrādes rūpniecībai kritiskais Euribor līmenis tiek lēsts ap 2,6 %, kamēr šobrīd 3 mēnešu Euribor ir sasniedzis 2,679 %. Savukārt mazumtirdzniecībai, neskaitot degvielu, šī robeža ir augstāka – ap 3,1 %, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas valstu apstrādes rūpniecības un mazumtirdzniecības analīze.
Analizējot apstrādes rūpniecības izlaides un mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas Baltijas valstīs saistībā ar 3 mēnešu Euribor dinamiku no 2022. gada janvāra līdz 2026. gada jūnijam, iezīmējas būtiskas atšķirības starp kaimiņvalstīm. Igaunija gan apstrādes rūpniecībā, gan mazumtirdzniecībā ir visjutīgākā pret Euribor izmaiņām, Lietuva – vismazāk, savukārt Latvija atrodas pa vidu.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Latvijas apstrādes rūpniecībai palikusi neliela rezerve
Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide uzrāda ciešu saistību ar Euribor – tās kopējā korelācija ar procentu likmi ir −0,89. Visizteiktākā jutība vērojama tādās nozarēs kā mēbeļu, koksnes izstrādājumu, nemetālisko minerālu izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu ražošana.
Daudzas no šīm nozarēm ir cieši saistītas ar mājokļu tirgu un būvniecību. To rezultātus ietekmē ne tikai vietējā ekonomiskā aktivitāte, bet arī pieprasījums Baltijai nozīmīgos eksporta tirgos, piemēram, Somijā un Vācijā, kur būvniecību būtiski ietekmēja Euribor kāpums no negatīva līmeņa līdz 4 %. Augstākas procentu likmes var arī mudināt uzņēmumus atlikt investīcijas, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc iekārtām, aprīkojuma un metālizstrādājumiem.
Vairākas Latvijas apstrādes rūpniecības nozares jau ir sasniegušas vai pārsniegušas tām aprēķināto kritisko Euribor līmeni. Mēbeļu ražošanā tas ir ap 1,8 %, dzērienu ražošanā – ap 2 %, bet gatavo metālizstrādājumu un transportlīdzekļu ražošanā – ap 2,5 %.
Apstrādes rūpniecībai kopumā kritiskais līmenis Latvijā tiek lēsts ap 2,6 %.
Mazumtirdzniecībai rezerve ir lielāka
Latvijas mazumtirdzniecība kopumā ir noturīgāka. Mazumtirdzniecības apgrozījuma korelācija ar Euribor ir −0,49, bet, izslēdzot degvielas tirdzniecību, tā sasniedz −0,75.
Starp pret procentu likmju izmaiņām jutīgākajām kategorijām ir mēbeles, pulksteņi un juvelierizstrādājumi, kultūras un atpūtas preces, kā arī sporta preces. Daudzus no šiem pirkumiem mājsaimniecības var atlikt laikā, kad pieaug aizņemšanās izmaksas un hipotekāro kredītu maksājumi.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Jutība vērojama arī atsevišķās ikdienas mazumtirdzniecības kategorijās, tomēr to zemie kritiskie līmeņi lielā mērā atspoguļo 2022.–2023. gada inflācijas šoku un spiedienu uz iedzīvotāju pirktspēju, nevis tikai aizņemšanās izmaksu ietekmi.
Latvijas mazumtirdzniecībai, neskaitot degvielu, kritiskais Euribor līmenis tiek lēsts ap 3,1 %, tādēļ nozare kopumā neatrodas riska zonā ne pie analīzē izmantotā Euribor līmeņa, ne aplūkotajā decembra scenārijā.
Igaunija Euribor ietekmi izjūt visvairāk, Lietuva – vismazāk
Igaunija ir pret Euribor izmaiņām visjutīgākā Baltijas valstu ekonomika. Kopējās apstrādes rūpniecības izlaides korelācija ar Euribor ir −0,96, bet mazumtirdzniecības – −0,80. Kritiskais līmenis Igaunijas apstrādes rūpniecībai tiek lēsts ap 1,6 %, bet mazumtirdzniecībai – ap 2 %, un abi jau ir zem šī brīža 3 mēnešu Euribo līmeņa.
Šīs atšķirības daļēji skaidrojamas ar Igaunijas augstāko privātā sektora parādu slogu un ciešo saikni ar Skandināvijas būvniecības ciklu. Mājsaimniecību kredītsaistības Igaunijā veido ap 38 % no IKP, salīdzinot ar 24 % Lietuvā un 20 % Latvijā.
Lietuva atrodas Baltijas spektra otrā galā. Tās apstrādes rūpniecības izlaides korelācija ar Euribor ir tikai −0,37, savukārt apstrādes rūpniecībai, neskaitot naftas pārstrādi, kritiskais līmenis tiek lēsts ap 3,7 %. Mazumtirdzniecība ir vēl mazāk jutīga, un Euribor ietekme galvenokārt koncentrējas ar mēbelēm, mājsaimniecības precēm un mājokļu remontu saistītajās kategorijās.
Ko Latvijai nozīmētu Euribor 2,79 % līmenī?
Analīzē izmantotās tirgus prognozes paredz, ka 3 mēnešu Euribor 2026. gada decembrī varētu sasniegt 2,79 %. Ja šāds scenārijs īstenotos, Euribor jau jūtami pārsniegtu Latvijas apstrādes rūpniecībai aprēķināto kritisko līmeni – aptuveni 2,6 %.
Mazumtirdzniecība saglabātu salīdzinoši lielāku noturību – neskaitot degvielu, tās kritiskais līmenis tiek lēsts ap 3,1 %. Savukārt pulksteņu un juvelierizstrādājumu kategorijā kritiskais līmenis ir ap 2,8 %, kas šādā scenārijā atrastos tieši uz robežas.
Baltijas valstu salīdzinājumā Latvija tādējādi atrodas starp divām galējībām. Igaunijā gan apstrādes rūpniecība, gan mazumtirdzniecība jau ir pārsniegusi tām aprēķinātos kritiskos Euribor līmeņus, savukārt Lietuva saglabā ievērojami lielāku noturību. Latvijā mazumtirdzniecībai kopumā vēl ir zināma rezerve, taču apstrādes rūpniecība jau atrodas tuvu līmenim, pie kura izlaides pieaugumam vēsturiski ir tendence apstāties.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.