Latvijā izplatās jauna kriptovalūtu krāpšanas shēmas

Šobrīd arvien populārākas kļūst tā dēvētās "pig butchering" shēmas, kurās krāpnieki nedēļām vai pat mēnešiem veido uzticību sociālajos medijos un iepazīšanās platformās, soli pa solim pārliecinot cilvēkus investēt it kā drošos kriptovalūtu projektos.

"Mūsdienās investīciju krāpšana jau sen vairs nav primitīvas reklāmas vai nejauši e-pasti. Krāpnieki veido profesionāli izstrādātas mājaslapas, izmanto mākslīgā intelekta radītus attēlus un video, kā arī aktīvi reklamējas sociālajos medijos, radot FOMO efektu jeb "bailes palaist garām lielo iespēju" un iespaidu, ka cilvēks sazinās ar licencētu investīciju konsultantu. Patiesībā aiz šīm platformām bieži slēpjas organizētās noziedzības grupas, kuru vienīgais mērķis ir iegūt piekļuvi digitālajiem makiem un izkrāpt naudu," skaidro "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.

Viņš papildina, ka viens no jaunākajiem piemēriem ir "Bite Latvija" drošības risinājuma "Antivīruss Plus" jūnijā identificētā krāpnieciskā vietne "BitcoClaim", kas imitē kriptovalūtu platformu. Tajā cilvēkiem tiek solīta bezmaksas valūta "Bitcoin" un "Satoshi" par vienkāršu uzdevumu izpildi un digitālā maka pieslēgšanu, taču, izveidojot lietotāja kontu un pieslēdzot kriptovalūtu makus, tie acumirklī tiek iztukšoti.

Līdzīgi šai shēmai krāpnieki sociālajos medijos reklamē un piedāvā veikt investīcijas akcijās, zeltā, enerģētikā vai citos finanšu instrumentos, solot augstu peļņu ar minimālu risku. Turklāt, iesaistoties šajās shēmās, sākotnēji bieži vien cilvēkam tiek arī demonstrēta šķietama peļņa, tā mudinot ieguldīt arvien lielākas summas.

"Gadījumos, kad investīciju piedāvājums sola ātru un garantētu peļņu bez riska, tas jau pats par sevi ir nopietns brīdinājuma signāls. Līdzās tam, šāda veida platformas ir īpaši bīstamas, jo tās neizskatās pēc klasiskas krāpniecības. Gluži pretēji - dizains, funkcionalitāte un komunikācija rada iespaidu, ka cilvēks atrodas profesionālā finanšu pakalpojumu vietnē. Dažkārt cilvēki pat vairākas dienas vai nedēļas seko līdzi šķietamai peļņai, līdz tiek aicināti pieslēgt savu digitālo maku vai pārskaitīt pirmos līdzekļus. Tieši šajā brīdī krāpnieki iegūst piekļuvi viņu naudai. Ne velti arvien vairāk cilvēku pieslēdz savām mobilajām ierīcēm antivīrusu, kas palīdz identificēt aizdomīgas vietnes," stāsta H. Eriņš.

Eksperts papildina, ka pirms jebkādu līdzekļu ieguldīšanas vienmēr jāpārbauda, vai platformai ir licence, vai uzņēmums ir reģistrēts un vai par to pieejama uzticama informācija. Tāpat nekad nevajadzētu pievienot digitālo maku vietnēs, uz kurām aizved reklāmas sociālajos medijos, dažādās "WhatsApp" un citu saziņas lietotņu grupās izplatīti vai svešu cilvēku atsūtītas saites jeb linki.