Latvijā izplatās jauna kriptovalūtu krāpšanas shēmas

Uzņēmuma drošības risinājums "Antivīruss Plus" fiksējis krāpnieciskas kriptovalūtu atlīdzību mājsalapas, kurās cilvēki no Latvijas nonāk, klikšķinot uz maldinošām reklāmām sociālajos medijos. Reklāmās tiek solīta atlīdzība digitālajā valūtā par vienkāršu uzdevumu veikšanu, taču, aizejot uz norādīto vietni un pieslēdzot savu digitālo maku atlīdzības saņemšanai, tas acumirklī tiek iztukšots un tiek iegūta piekļuve sensitīvai informācijai.

Digitālā investīciju krāpšana kļūst arvien rafinētāka, solot vieglu peļņu un ievilinot krāpnieku nagos arvien lielāku daļu Eiropas iedzīvotāju - Interpola 2026. gada apskats "Global Financial Fraud Threat Assessment" atklāj, ka laikā no 2024. līdz 2025. gadam Eiropas valstis par 69% biežāk izsludinājušas starptautiskos meklēšanas paziņojumus saistībā ar finanšu krāpšanu, kas norāda uz pieaugošu organizētās finanšu noziedzības mērogu.

Arī Latvijā situācija kļūst satraucošāka, proti, Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā vikšķerēšanas jeb telefonkrāpšanas un investīciju krāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpuši gandrīz 19,9 miljonus eiro, kas ir par 69% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2026. gada pirmajos piecos mēnešos šo krāpšanas veidu radītie zaudējumi jau sasnieguši vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Turklāt Lietuvas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kompetenču centra analīzē secināts, ka, lai gan kopējais krāpšanas gadījumu skaits būtiski nepieaug, katrā veiksmīgā krāpšanas gadījumā iedzīvotāji zaudē arvien vairāk naudas.

Šobrīd arvien populārākas kļūst tā dēvētās "pig butchering" shēmas, kurās krāpnieki nedēļām vai pat mēnešiem veido uzticību sociālajos medijos un iepazīšanās platformās, soli pa solim pārliecinot cilvēkus investēt it kā drošos kriptovalūtu projektos.

"Mūsdienās investīciju krāpšana jau sen vairs nav primitīvas reklāmas vai nejauši e-pasti. Krāpnieki veido profesionāli izstrādātas mājaslapas, izmanto mākslīgā intelekta radītus attēlus un video, kā arī aktīvi reklamējas sociālajos medijos, radot FOMO efektu jeb "bailes palaist garām lielo iespēju" un iespaidu, ka cilvēks sazinās ar licencētu investīciju konsultantu. Patiesībā aiz šīm platformām bieži slēpjas organizētās noziedzības grupas, kuru vienīgais mērķis ir iegūt piekļuvi digitālajiem makiem un izkrāpt naudu," skaidro "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.

Viņš papildina, ka viens no jaunākajiem piemēriem ir "Bite Latvija" drošības risinājuma "Antivīruss Plus" jūnijā identificētā krāpnieciskā vietne "BitcoClaim", kas imitē kriptovalūtu platformu. Tajā cilvēkiem tiek solīta bezmaksas valūta "Bitcoin" un "Satoshi" par vienkāršu uzdevumu izpildi un digitālā maka pieslēgšanu, taču, izveidojot lietotāja kontu un pieslēdzot kriptovalūtu makus, tie acumirklī tiek iztukšoti.

Līdzīgi šai shēmai krāpnieki sociālajos medijos reklamē un piedāvā veikt investīcijas akcijās, zeltā, enerģētikā vai citos finanšu instrumentos, solot augstu peļņu ar minimālu risku. Turklāt, iesaistoties šajās shēmās, sākotnēji bieži vien cilvēkam tiek arī demonstrēta šķietama peļņa, tā mudinot ieguldīt arvien lielākas summas.

"Gadījumos, kad investīciju piedāvājums sola ātru un garantētu peļņu bez riska, tas jau pats par sevi ir nopietns brīdinājuma signāls. Līdzās tam, šāda veida platformas ir īpaši bīstamas, jo tās neizskatās pēc klasiskas krāpniecības. Gluži pretēji - dizains, funkcionalitāte un komunikācija rada iespaidu, ka cilvēks atrodas profesionālā finanšu pakalpojumu vietnē. Dažkārt cilvēki pat vairākas dienas vai nedēļas seko līdzi šķietamai peļņai, līdz tiek aicināti pieslēgt savu digitālo maku vai pārskaitīt pirmos līdzekļus. Tieši šajā brīdī krāpnieki iegūst piekļuvi viņu naudai. Ne velti arvien vairāk cilvēku pieslēdz savām mobilajām ierīcēm antivīrusu, kas palīdz identificēt aizdomīgas vietnes," stāsta H. Eriņš.

Eksperts papildina, ka pirms jebkādu līdzekļu ieguldīšanas vienmēr jāpārbauda, vai platformai ir licence, vai uzņēmums ir reģistrēts un vai par to pieejama uzticama informācija. Tāpat nekad nevajadzētu pievienot digitālo maku vietnēs, uz kurām aizved reklāmas sociālajos medijos, dažādās "WhatsApp" un citu saziņas lietotņu grupās izplatīti vai svešu cilvēku atsūtītas saites jeb linki.