Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrāda plašāku un veselīgāku izaugsmi

Viens no būtiskākajiem pozitīvajiem signāliem bijis apstrādes rūpniecības atgūšanās. Ja pirmajā ceturksnī nozares izaugsme sasniedza vien 1,1 %, tad otrajā ceturksnī tā paātrinājās līdz 5,5 %. Turklāt pieaugums bija vērojams jau 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, salīdzinot ar 13 apakšnozarēm gada sākumā. Tāpat īpaši jāizceļ informācijas un komunikācijas nozares sniegums, kas pēc krituma pirmajā ceturksnī otrajā ceturksnī uzrādīja vairāk nekā 8 % izaugsmi.

Pozitīvi vērtējama arī arvien izteiktāka iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās. Piemēram, mājsaimniecību tēriņu pieaugums otrajā ceturksnī paātrinājās līdz 3,7 %, savukārt uzņēmumi palielināja ieguldījumus iekārtās un tehnoloģijās. Tas liecina, ka ekonomiskā vide kļūst labvēlīgāka un gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji uz nākotnes perspektīvām raugās pārliecinošāk nekā gada sākumā.

Tomēr ir arī signāli, kuriem vērts pievērst uzmanību. Imports otrajā ceturksnī pieauga gandrīz tikpat strauji kā eksports, vienlaikus importa apjomam joprojām pārsniedzot eksporta apjomu. Proti, preču un pakalpojumu imports bija par gandrīz 900 miljoniem eiro lielāks nekā eksports, kas nozīmē, ka ārējās tirdzniecības devums ekonomikas izaugsmē saglabājies ierobežots. Vienlaikus darba samaksa gada laikā pieauga par 6,4 %, bet uzņēmumu peļņa palielinājās vēl straujāk. Šāda tendence var liecināt par saglabājušos cenu spiedienu ekonomikā, tādēļ inflācijas attīstībai nākamajos ceturkšņos būs jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī pierādīja, ka pirmā ceturkšņa izaugsme nebija tikai “veiksmes faktors”, bet gan aizsākums daudz plašākam ekonomikas atveseļošanās procesam. Tomēr priekšā vēl ir virkne izaicinājumu, jo īpaši inflācijas paātrināšanās gada otrajā pusē un tās iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi.