Algu pieaugums Latvijā – otrs zemākais kopš 2017. gada

Arī darba devēju nākamā perioda prognozes liecina par mērenāku algu kāpumu - nākamajā algu pārskatā organizācijas prognozē mēneša pamatalgas pieaugumu vidēji par +4,2%, bet gada kopējās algas – par +4,5%. Vienlaikus 89% organizāciju plāno palielināt mēneša pamatalgu un 90% – gada kopējo algu.

Lai gan algu kāpums kļūst mērenāks, darba devēju izaicinājumi saistībā ar darbinieku piesaisti un noturēšanu nav pazuduši. Par vienu no būtiskākajiem personālvadības izaicinājumiem organizācijas šogad atzīst darbinieku trūkumu darba tirgū kopumā – 65% aptaujāto to uzskata vai drīzāk uzskata par problēmu. Vienlaikus tikpat liela daļa organizāciju īpaši izceļ augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas norāda ne tikai uz nepieciešamību piesaistīt jaunus darbiniekus, bet arī mērķtiecīgi attīstīt esošo darbinieku prasmes un kvalifikāciju. To apzinās arī darba devēji – deviņas no desmit organizācijām saviem darbiniekiem piedāvā dažādas iekšējās vai ārējās attīstības un apmācību programmas. Vienlaikus 59% organizāciju par problēmu vai drīzāk problēmu uzskata inflāciju, bet tikpat liels īpatsvars – lielo slodzi darbiniekiem. Savukārt nepieciešamību paaugstināt produktivitāti par izaicinājumu uzskata 52% organizāciju.

Pētījumā īpaša uzmanība šogad pievērsta arī sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām - kopējā vidējā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem sasniegusi 18%, salīdzinot ar 14% pērn. Vienlaikus aina būtiski mainās, ja salīdzina līdzvērtīgus vai vienādus amatus - vienādas vērtības amatos atalgojuma atšķirība ir 5,3%, savukārt vienādos amatos – 3,2%. Pērn šie rādītāji bija attiecīgi 5,3% un 3,8%.

“Šie dati apliecina, kāpēc, runājot par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, nepietiek tikai salīdzināt visu sieviešu un visu vīriešu vidējo atalgojumu. Kopējā atšķirība šogad ir pieaugusi, taču, salīdzinot vienādas vērtības vai vienādus amatus, tā nav palielinājusies un atsevišķos griezumos pat samazinās. Tas liek daudz vairāk skatīties uz darba tirgus struktūru - sieviešu un vīriešu pārstāvniecību dažādos organizāciju līmeņos, profesijās un karjeras attīstības iespējām – tostarp uz to, kam biežāk izdodas nonākt augstākos un labāk apmaksātos amatos,” skaidro Juris Nīmants.

2026. gada Vispārējais atalgojuma pētījums atspoguļo atalgojuma tendences Latvijas darba tirgū. Pētījums ietver informāciju par atalgojuma noteikšanas praksi Latvijas organizācijās, kā arī datus par atalgojumu un tā komponentēm dažādos amatos, ļaujot izvērtēt organizāciju atalgojuma konkurētspēju darba tirgū. Šogad pētījumā apkopoti dati no vairāk nekā 530 organizācijām un par aptuveni 100 000 amatu pozīciju. “Figure Baltic Advisory” ir darba tirgus izpētes un vadības konsultāciju uzņēmums Baltijā. Kopš 2007. gada uzņēmums veic atalgojuma pētījumus un ar to saistītos jautājumos konsultē savus klientus visā Baltijā.